Jaunas kameras vēža diagnosticēšanai3

Ideja par dievlūdzējgarneļu acīm kā iedvesmas avotu jaunām vēža diagnostikas un novērošanas kamerām ievērojami uzlabo šī veida tehnoloģiju potenciālu, jo tropu un subtropu ūdeņos mītošo garneļu acis pret polarizēto gaismu ir daudz jūtīgākas, nekā jebkura ierīce, ko līdz šim izgatavojuši cilvēki.

Dievlūdzējgarneles daba apveltījusi ar lielisku ieroču un aizsardzības līdzekļu klāstu – to ķermeni klāj stingrs apvalks, kas iespaidīgās izturības dēļ kalpojis pat par iedvesmas avotu jaunās paaudzes bruņuvestu izstrādei. Protams, nedrīkst aizmirst arī nāvējošās spīles un raksturīgo izteikti agresīvo uzvedību. Bet pats neparastākais, ko daba dāvājusi krāšņajiem ūdeņu iemītniekiem, ir jau pieminētās acis.

Dievlūdzējgarneļu redzokļi sastāv no divām saplacinātām, trīs reģionos sadalītām puslodēm. To uzbūve ir tāda, ka garneles var atsevišķi redzēt objektus ar katru no trim acs daļām. Un tas vēl nav viss – papildus īpašajai acu uzbūvei, dievlūdzējgarnelēm ir sešpadsmit dažādi fotoreceptori, no kuriem divpadsmit paredzēti krāsu jutīgumam, bet pārējie četri – krāsu filtrēšanai. Cilvēku acij ir tikai trīs dažādi krāsu uztveres konusi (zaļš, zils, sarkans; par sarkano krāsu atbildīgais konuss ļauj redzēt arī visas pārējās krāsas, ko iespējams atvasināt no sarkanā toņa). Tātad vietās, kur cilvēka acs spētu saskatīt vien trīs krāsas, dievlūdzējgarneles var saskatīt līdz pat deviņām krāsām vairāk. Vēl dievlūdzējgarneles vienlaikus var redzēt gan polarizēto gaismu, gan multispektrālus attēlus, jo katrs no 10 tūkstošiem atsevišķo fotoelementu acī ir pigmenta šūna krāsu redzei, bet lielais skaits mikrobārkstiņu (microvillus) darbojas kā efektīvi polarizācijas filtri.