Vispirms jānodefinē jēdziens „steroīdi” – svešvārdu vārdnīcās, piemēram, „organisko savienojumu grupa, pie kuriem pieder steriņi, D vitamīni, dzimumhormoni, virsnieru garozas hormoni, sirds glikozīdi un daži alkaloīdi”. Taču, lai izskaidrotu šo jēdzienu saprotamāk, jāsaka, ka steroīdi ir saīsināts kortikosteroīdu nosaukums. Kortikosteroīdi ir spēcīgi medikamenti iekaisuma un niezes ārstēšanā. Bieži lieto saīsinājumu, tāpēc cilvēki tos mēdz jaukt ar anabolajiem steroīdiem, ko lieto sportisti, kultūristi un citi uz fiziskiem sasniegumiem orientēti cilvēki.
Kortikosteroīdi ir liela ķīmisku vielu grupa (hormoni), ko ražo cilvēka organisms. Tādas pašas vai ļoti līdzīgas vielas var sintezēt mākslīgi un lietot dažādu slimību ārstēšanā. Šīs ir ļoti spēcīgas un ātras iedarbības zāles, kas nomāc iekaisumu, kompleksā veidā ietekmējot imūnreakcijas. Tās bieži lieto, lai panāktu ātru pacienta veselības stāvokļa uzlabošanos, pirms citi medikamenti, ko lieto kombinācijā ar kortikosteroīdiem, sāk darboties. Bez imunosupresīvas un pretiekaisuma darbības kortikosteroīdi organismā ir iesaistīti daudzos procesos, piemēram, sirds asinsvadu sistēmas darbībā un stresa reakcijās, ūdens, cukura un tauku vielmaiņā, asinsspiediena regulācijā un citos. Līdzās terapeitiskiem ir arī vērā ņemami blakusefekti, kas galvenokārt saistīti ar ilgstošu kortikosteroīdu lietošanu, un ir ļoti svarīgi, lai viss ārstēšanās process noritētu ārsta uzraudzībā.
Androgēnie anaboliskie steroīdi ir vīriešu dzimumhormona testosterona atvasinājumi. "Anabolisks" nozīmē "audus veidojošs", "androgēns" nozīmē "vīriešu". Tos var ievadīt gan tabletēs, gan injekciju veidā. Tiek veicina proteīnu veidošanos īpaši dzimumorgānos, ādā, skeletā un skeleta muskuļos. Medicīnā androgēnos anaboliskos steroīdus dažreiz izmanto anēmiju, osteoporozes, ginekoloģisko slimību un augšanas aizkavēšanās ārstēšanā. Taču mēs visbiežāk dzirdam par steroīdu lietošanu tieši sportistu aprindās. Un, tautas valodā runājot, – anaboliskie steroīdi veicina strauju muskuļu masas un muskuļu spēka augšanu. Sportists treniņos var veikt lielāku darba apjomu, kas sekmē augstāku rezultātu sasniegšanu sacensībās. Androgēnos anaboliskos steroīdus (lielās devās) dažreiz lieto sportisti, kuri nodarbojas ar svarcelšanu, mešanas disciplīnām un daudziem citiem sporta veidiem, kam nepieciešams spēks. Ar androgēno anabolisko steroīdu lietošanu saistītās blakusparādības ir ārkārtīgi nopietnas. Tās var iedalīt trijās grupās: vispārējās, specifiskās vīriešiem un specifiskās sievietēm. Vispārējās blakusparādības ir ādas taukošanās un pūtes; reproduktīvās sistēmas traucējumi, kas izraisa neauglību; paaugstināts asinsspiediens; aknu un nieru darbības traucējumi; bīstama un agresīva izturēšanās pret citiem cilvēkiem; audzēju augšanas veicināšana. Savukārt pie specifiskajām blakusparādībām vīriešiem pieskaitāmas – krūšu palielināšanās; neauglība; sēklinieku atrofija; samazināta vīrišķo hormonu produkcija; samazināta spermas produkcija; impotence; matu izkrišana; prostatas vēzis. Un specifiskās blakusparādības sievietēm ir plikpaurība un vīriešiem raksturīga apmatojuma parādīšanās; menstruālie traucējumi; samazināti krūšu izmēri; balss tembra pazemināšanās.
Stimulatori ir vielas, kurām ir tieša stimulējoša ietekme uz centrālo nervu sistēmu, jo tie izraisa galvas un muguras smadzeņu uzbudināmības paaugstināšanos, sirds izsviedes tilpuma pieaugumu un vielmaiņas intensitātes pastiprināšanos. Sportā visizplatītākie stimulatori ir amfetamīns, kokaīns, efedrīns. Stimulatorus varētu lietot, lai iegūtu tādu pašu efektu, ko izraisa adrenalīns, ko izstrādā cilvēka organisms. Tie var uzlabot koncentrēšanās spējas, kustību koordināciju un izraisīt bezmiegu. Var paaugstināt spēju sportot ar lielu spēka patēriņu, kā arī samazina sāpju sajūtas slieksni. Ja sportistam ir jāsacenšas smagos apstākļos, piemēram, ilgu laika periodu un/vai karstumā, ķermenis strauji sakarst. Stimulatoru lietošanas dēļ organismam var būt apgrūtināts atdzišanas process. Tādēļ sirds un citu dzīvībai svarīgu orgānu normāla darbību tie var traucēt un var izraisīt sportista nāvi. Stimulatoru lietošana sportā ir aizliegta. Daudzi pretklepus un saaukstēšanās medikamenti satur stimulatorus. Viena no to grupām ir simpatomimētiskie amīni, kurā ietilpst efedrīns. Nelielās devās šie amīni bieži ir sastopami saaukstēšanās un drudža ārstēšanai domātajās zālēs. Tos var nopirkt aptiekās, dažreiz bez receptēm. Tādēļ sportists nedrīkst lietot medikamentus, kurus pats ir nopircis vai viņam iedoti, lai ārstētu klepu, saaukstēšanos, drudzi, pirms to nav pārbaudījis ārsts vai farmaceits un apstiprinājis, ka tie nesatur aizliegtos stimulatorus. Šai sakarā mediķi brīdina, ka augu valsts līdzekļi, piemēram, žeņšeņs, mahuanga maisījumi vai kombinēti preparāti var saturēt aizliegtās vielas.
Narkotiskie pretsāpju līdzekļi – morfīns un tā ķīmiskie un farmakoloģiskie analogi. Tos iegūst no opija, ko savukārt iegūst no magonēm. Tie iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu un samazina sāpju sajūtu. Narkotisko pretsāpju līdzekļu lietošana var izraisīt veselības problēmas. Sportistiem var rasties maldīga drošības izjūta, un viņi var neņemt vērā kādu nopietnu traumu, tādējādi palielinot lielāku bojājumu iespējamības risku.
Kanabinoīdus (marihuāna un hašišs) iegūst no indiāņu kaņepju auga Cannabis Sativa. Tos mēdz lietot, lai atslābinātos. Kanabinoīdu lietošanas nekavējošais un ilgstošais efekts ir kaitīgs apvienojumā ar sporta nodarbībām. Jo tas paātrināta sirdsdarbību un paaugstina asinsspiedienu, kā arī veicina plaušu audu iekaisumu un vēzi, ko izraisa smēķēšana. Tiek traucēts līdzsvars un koordinācija, ir atmiņas (īslaicīgās) zudumi, samazinās koncentrēšanās spējas, ir novērotas halucinācijas (psihozes), kā arī nenormāla ķermeņa temperatūra. Turklāt samazinās spermatozoīdu skaits un kustīgums, notiek ovulācijas traucējumi.
Diurētiskās vielas pastiprina urīna veidošanos un izdalīšanos. Diurētiskās vielas tieši iedarbojas uz nieru kanāliņiem un izraisa vēlamos efektus. Klīnikā diurētiskās vielas izmanto, lai kontrolētu hipertensiju, samazinātu tūsku un kā līdzekli iegūtu sirdskaišu ārstēšanā. Diurētiskās vielas izmanto divu iemeslu dēļ: 1) lai panāktu strauju svara zudumu sportistiem tajos sporta veidos, kuros nosaka svara kategorijas. Bokss, džudo un svarcelšana ir šādi sporta veidi. Bodibildingā diurētiskās vielas varētu izmantot, lai "atūdeņotu" muskuļus un tie izskatītos labāk; 2) lai mēģinātu samazināt vielu koncentrāciju urīnā, izmantojot straujo diurēzi, tādējādi samazinātos iespējamība noteikt aizliegto vielu dopinga kontroles laikā.
Beta blokatori ir medikamentu grupa, kuru galvenokārt izmanto paaugstināta asinsspiediena, stenokardijas, migrēnas un dažu sirds aritmiju ārstēšanā. Beta blokatorus var izmantot, lai kontrolētu uztraukumu, lai stabilizētu un samazinātu sirdsdarbības frekvenci un/vai samazinātu roku trīci. Īpaši tādos sporta veidos kā loka šaušana, šaušana, modernā pieccīņa, kamaniņas, niršana, bobslejs, tramplīnlēkšana un tehniskie sporta veidi tie var sniegt zināmas priekšrocības.
Iepriekš uzskaitītās, protams, nav visas ķīmiskās vielas, ko ražo un izmanto. Vēl var minēt dažādus mākslīgi radītus hormonus, citas anaboliskās vielas bez iepriekš aprakstītajām.
Piebildīšu vien to, ka, lietojot šīs vielas medicīniskos nolūkos, nepārtraukti ir jāatrodas ārsta uzraudzībā, taču, lietojot tās sportā, pirmkārt, tiks sabojāta veselība un, otrkārt, arī rezultāts būs īslaicīgs – augstākajā sporta līgā nevarēs tikt, jo tur notiek arvien spēcīgāka dopinga kontrole.
