Apendicīts. Mana pieredze un ieteikumi.55

Sveiks, spocēn!

Šodien beidzot izrakstījos no slimnīcas, pēc apendicīta jeb apendiksa izoperēšanas un nolēmu padalīties ar savu pieredzi, kā arī pamest jums kādus ieteikumus, ja nu gadījumā jūs arī piemeklē šis aklās zarnas 'tārps'.

Ja jūs šobrīd guļat slimnīcā ar izoperētu apendicītu, tad šis tas noderēs.

Bet sākumā īsi uzmetīsim aci tam, ko raksta par šo 'tārpu':

Apendikss jeb aklās zarnas piedēklis ir tārpveidīgs veidojums pie resnās zarnas sienas vēdera lejas daļā labajā pusē. Vizuāli tā struktūra atgādina tievu caurulīti, kuras viens gals ir slēgts jeb akls, bet otrs – savienojas ar resno zarnu. Tas ir svarīgs imunoloģisks orgāns, kas cīnās ar vīrusu un bakteriālām infekcijām vēdera dobumā.

Tagad, kad nedaudz uzzinājām, kas ir apendikss, pastāstīšu jums kā tas viss sākās un kādi bija simptomi:

-Tas bija parasts ceturtdienas vakars, un es nemaz nenojautu, ka manī attīstās akūts apendikss. Viss sākās pakāpeniski ar it kā nenozīmīgām, mazām vēdersāpēm, es, būdams spoki.lv pastāvīgs apmeklētājs un nepievērsdams tam īpašu uzmanību, turpināju sēdēt spokos.

Ar laiku sāpes pastiprinājās un kļuva pavisam neciešamas (Aptuveni pēc 30 minūtēm, kopš mazajām vēdersāpēm), tad es sapratu, ka tās nav parastas sāpes, tādas mani nekad mūžā nav piemeklējušas. Nostāvēt kājās bija pagrūti un kur nu vēl staigāt. Iedzēris ''Nošpu'', devos gulēt.

Aizmigt, protams, nesanāca, un jutu, ka zāles diez ko nepalīdz, tāpēc iedzēru vēl vienu tableti, kura arī nepalīdzēja.

Beigās es izvēmu abas tabletes, un ''it kā'' palika labāk, tāpēc pēc laika aizmigu.

Kā jau visām vēdersāpēm pienākas, no rīta tām ir jāsamazinās vai jābeidzas vispār.

No rīta sāpes bija par - tā teikt - ''puscollu'' samazinājušās, taču pastaigāt vēl jo projām bija grūti.

Ap 12:00 izsaucu ātros lai pārliecinātos, kas tur vēderā notiek.

Godīgi sakot es biju nepatīkami pārsteigts, par viņu ''steigu'', viņi ieradās tikai pēc 25 minūtēm. Laikam, ja neviens nesprāgst nost, tad nospļauties, var braukt kaut vai stundu.

Ārstiem bija aizdomas par apendicītu, tāpēc aizveda uz slimnīcu. Slimnīcā devos pie pediatra, kas man nepatika viņa attieksmē - bija tas, ka viņš skatījās vīru pēc cepures. Es esmu savā ziņā diezgan pacietīgs uz sāpēm, tāpēc vizuāli nepateiksi, ka man ir apendicīts. Beigās pediatrs mani aizsūtīja uz rentgenu un sonogrāfiju. Sonogrāfijā atklāja, ka man ir iekaisusi aklā zarna jeb atklāja akūtu apendicītu.

Man deva izvēli - ārstēties ar antibiotiķiem un VĀRBŪT apendikss izgaisīs, taču, ja tas nenotiks un viņš pārplīst būtu nopietna saindēšanās ar strutām, kuras izplūstu pa visu ķermeni, būtu 40 grādu temp. un +4-5 nedēļas slimnīcā, es, protams, pa taisno piekritu doties uz operāciju zāli. (Operācija tai pašā piektdienā 20:00)

Pēcāk nogulēju 3 dienas slimnīcā un 4. jeb šodien mani izlaida.

Piektdien ne dzert, ne ēst, sestdien atļāva dzert un ēst pamazām jogurtu ''Lakto'' bez jebkādām garšām un svētdien tiku pie PUTRAS, tā sajūta, kad tu divas dienas neesi ēdis un pēkšņi dabū putru ir neaprakstāma! Tai pašā dienā notiesāju arī divus banānus, kaut arī atļāva tikai vienu . Svētdien tiku pie buljona un šodien (pirmdien) atbraucot mājās apēdu ''sabalansēti'' dranķus.

Griezuma vieta vēl jo projām jūtās, taču svētdien es atteicos no pretsāpju potēm, vēlējos pierādīt, ka varu doties mājās un nenožēloju savu lēmumu.

P.s. Nākamajā piektdienā ar nelielu uztraukumu devos pie ķirurga izņemt diegus, ķirurgs smērēja, smērēja un vēlreiz smērēja kaut ko, tad es piecēlos, lai paraudzītos, ko tik ilgi dara un kad ņems ārā diegus. Man par pārsteigumu, diegi jau bija izņemti

Ārsta ieteikumi turpmākajam atveseļošanās periodam:

- Mēnesi nedrīkst cilāt smagus priekšmetus, skriet, pievilkties, atspiesties un nodarboties ar jebkāda veida sportu

- Nedēļu ievērot mājas režīmu un neēst ceptu ēdienu

- Par gaļas un piena produktu lietošanu neko neteica, taču ar to, pats saprotu, ka jāuzmanās

-Pēc mazāk kā nedēļas jāizņem diegi, kuri atrodas uz rētas, tuvākajā ambulancē

-Kamēr rēta nav pavisam sadzijusi TO NEMAZGĀT AR ŪDENI vai jebkādi neslapināt!

-Nedēļu nelietot miltu izstrādājumus, jo no tiem uzpūšas zarnas, un var rasties sāpes

Mani ieteikumi:

- Ja tu domā, ka tev ir apendicīts, dienu pirms (vai tajā pašā dienā) neko neēd un centies arī nedzert, jo, lai veiktu operāciju ir jābūt tukšam kuņģim, tātad - būs klizma vai zonde.

- Dienu pēc operācijas centies pats doties uz tuvāko tualeti, lai jau pamazām atsāktu atveseļošanās posmu. (Taču ar to ir jāuzmanās, var gadīties, ka tev var uznākt ģībonis, tāpēc pārliecinies par savām spējām)

- Kad tev atļaus dzert, TAD OBLIGĀTI DZER un ne tikai tāpēc, ka tas ir jādara tīri savas veselības dēļ, bet arī tāpēc, lai ārsti redzētu, ka tev nevajag vairs laist ūdeni (Vai ko viņi tur laiž) pa katetru vēnā, ar to caurulīti ,pa kuru tek tā viela, ir patiešām grūti pagulēt, nevar nekādi to saspiest, tāpēc ir jāvaktē kur un kā tu liec savas rokas.

- Ārsts sāks domāt par tevis izrakstīšanu, ja:

*Tev būs gāzes un iesi uz tualeti pa lielam, tā būs zīme, ka zarnas ir atsākušas savu procesu un operācija ir bijusi veiksmīga

*Tava temp. būs 37 grādu robežā

*Tu vairs nelūgsi tik bieži pretsāpju līdzekli (Bet tikai tādā gadījumā, ja ar tevi patiešām viss ir ok un nekas nesāp, nevajag simulēt, izdarīsiet paši sev sliktāk)

Nu ko,''Baigais'' zinātniskais raksts sanāca

Bet es novēlu nevienam no jums nenonākt šādā neapskaužamā situācijā ar apendicītu vēderā, tomēr ja nu kāds pamanās dabūt apendiksu, ceru, ka tev noderēja šis raksts!

Uz drīzu tikšanos