Smiekli ir daļa mūsu ikdienas (vismaz es tā ceru, jo ir daudz patīkamāk kā raudāt). Taču vai tu zini visu par smiekliem? Iesaku tev iepazīties ar šiem 9 faktiem par smiekliem un tos lasot arī mazliet pasmieties - dzīvosim ilgi un smaidīgi.
1. Cilvēki prata smieties pirms tie iemācījās runāt
Daži zinātnieki uzskata, smiekli pirmatnējiem cilvēkiem bija saziņas līdzeklis vienam ar otru, krietni pirms tie pietiekami attīstījās mentāli un fiziski, lai izveidotu valodas. Smieklu mehānisms mūsu smadzenēs ir tik attīstīts, ka pat 17 dienas veci mazuļi ir novēroti smejamies. Neticēsi bet fakts - mazuļi var piedzimt akli un kurli, bet spēju smieties tie saglabā (šis ir psiholoģiskais iemesls tam, kāpēc reizēm smejies pašos grūtākajos brīžos).
2. Smiekli reti ir saistīti ar humoru
Roberts R. Provīns - Merilendas Universitātes psihologijas un neiroloģijas profesors savā grāmatā "Laughing: A Scientific Investigation (Smiekli: Zinātniskais izmeklējums) apraksta, kādu interesantu eksperimentu par smiekliem. Profesors kopā ar saviem studentiem novēroja cilvēku sarunas vietējos veikalos. Viņi atklāja, ka no novērotajām 1200 reizēm, kad cilvēki smējās, tikai 10% smieklu tika izraisīti ar jokiem. Kā secina Provīns,"Smiekliem vairāk piemīt saišu veidošanas funkcija starp indivīdiem grupās."
3. Žurkas un pērtiķi smejās
Tas var izklausīties dīvaini, bet vairāki zinātnieki ir novērojuši kutināšanas izraisītas vokalizācijas no primātiem. Penijs Patersons (Gorrila Foundation prezidents) norāda, ka Koko - gorilla, kura ir slavena pateicoties savām zīmju valodas spējām, bija pat izveidojusi savu "he, he" priekš apmeklētājiem, kuri viņai patika. Un žurkām kā izrādās ir ļoti kutelīgi kakli. Kad Boulingas GrīnSteitas Universitātes zinātnieks Jāks Pankseps un viņa studenti kutināja žurku mazuļu kaklus, grauzēji taisīja augstas frekvences pīkstienus, ko Pankseps interpretēja kā smieklus.
4. Pāri, kas smejās kopā, paliek kopā
Berkelejas universitātes psiholoģijas profesors Roberts Levinsons uz savu laboratoriju uzaicināja pārus un katram partnerim lūdza savā starpā padiskutēt par kaut ko, kas viņus kaitināja. Pāri, kuri tikuši cauri stresainām situācijām ar smiekliem ne tikai šajā mirklī jutās labāk, bet arī viņiem bija augstāks apmierinātības līmenis ar viņu attiecībām un ir kopā ilgāk par pāriem, kuri pat nepasmaida.
5. Smiekli kontrolē mūsu smadzenes
Kad redzi cilvēkus smejamies, tu vienkārši nevari nepasmaidīt, vai ne? Tas ir tāpēc, ka smadzenes to padara praktiski neiespējamu. Šādi rezultāti tika iegūti Londonas neirozinātnieces Sofijas Skotas laboratorijas pētījumā. Kad viņa novēroja pētījuma objektu smadzeņu darbības, laikā, kad tika atskaņotas smieklīgas skaņas, viņa atklaja to, ka smadzeņu rajons, kas atbild par sejas muskuļu darbībām, tiek aktivizēts.
6. Smiešanās nodedzina vairāk kaloriju kā tu būtu domājis
Pilnīgi bez jokiem, bet ja dienas laikā smiesies 10 līdz 15 minūtes tu atbrīvosies no 40 kalorijām, kā norāda Vanderbilta Universitātes pētījums. Pētnieki noteikuši, ka tam pamatojums ir tāds, ka smiešanās laikā paaugstinās sirdsdarbības ātrums un skābekļa patēriņš.
7. Nešvila ir pasaules smieklīgākā vieta
Nešvila ir iegājusi pasaules rekordu grāmatās ar to, ka tieši šajā pilsētā ir norisinājies visilgākais vairāku komēdiķu 'stand-up" komēdijas šovs bez pārtraukumiem. 2015. gada aprīlī notikušais šovs ilga 208 stundas un 16 minūtes - tātad šovs ilga vairāk kā 8 dienas!
8. Smiekli patiešām ir labākās zāles
To pierāda vairāki pētījumi. Piemēram Loma Lindas universitātes pētījumā noskaidrots, ka smiekli uzlabo atmiņu senioriem. Savukārt Merilendas Medicīnas Skolas universitātes pētījumā ir noskaidrots, ka vērot smieklīgas filmas, palīdz uzlabot asinsķermenīšu funkcijas un asinsriti cilvēkiem vecumā no 20 - 30 gadiem. Savukārt, vēl cits pētījums apliecina to, ka smiekli var uzlabot imunitāti, palīdz regulēt cukura līmeni asinīs un uzlabo miegu.
9. Humora izjūta var būt ģenētiska
Ziemeļrietumu universitātes pētījumā, kurā apskatīja vairāk kā 300 cilvekus noskaidroja to, ka cilvēki, kuriem ir īsā 5-HTTLPR gēna versija ātrāk sāk smieties, vērojot multenes vai smieklīgus klipus, kā tie, kuriem ir šī gēna garā versija. Šo noteikto gēnu bieži ir pētījuši saistībā ar depresiju, un šis ir pirmais pētījums, kurā šo gēnu pēta attiecībā uz pozitīvām emocijām. Viena no pētījuma autorēm Klaudija M. Hāze norāda, ka "cilvēki ar īso allele (īso 5-HTTLPR gēnu) plaukst pozitīvā vidē un cieš negatīvā vidē. Savukārt cilvēki ar gēna garo versiju mazāk ietekmējas no vides apstākļiem."
