Trakākais, ko spoki ir darījuši81

shtekers - dzīvē esmu trakas lietas daudz darijis.. izlēcu ar gumiju, ēdu sluiekas un maijvaboles, bet laikam trakākā no visām būs tā, ka biju aizstopējis uz Poliju un visas naktis gulēju teltī, piemežiņos utt, bet vienu nakti biju Krakovā un netiku līdz tumsai ārā, ārā lija, biju viss cauri slapjš, gāju pa mājām, prasiju ko siltu, atskārtu, ka esmu čigānu rajonā.. čigāni bij diezgan draudzīgi, iedeva kafiju, cepumus, un segu, lai man teltī siltā.. bet enīvei, aizmigt bij bail, jo es esmu teltī, čigānu rajonā.. iedomājies, ka Tu kkādā maskačkā paliktu teltī pa nakti.. bet viss bij labi, lietusd gāza, čigāni laikam negribēja slapji palikt, neaiztika, no rīta piecēlos, viss bij kur jābūt, nekas nebij ne nozagts, ne kā.. 

komunists - Neliels pretīgs piedzīvojums no Beirutas Tuvajos Austrumos. 

Dzīvoju tur jau dažas dienas, visi tādi baigi draudzīgie. Vienu dienu aizeju uz pludmali, nopeldos, kaut kādi čaļi sāk ar mani runāt, zin, tādi baigi laipnie un draudzīgie. Piedāvāja iedzert, tā nu mēs dzērām līdz kļuva tumšs, vajadzēja tikt līdz viesnīcai sazin kur. Viens no viņiem piedāvāja mani aizvest ar motorolleru. Uzkāpām virsū, braucām, un tad es sapratu, ka tas čalis ir gejs. Resns, spalvains arābu gejs. Un es esmu uz viņa motorollera pie viņa pakaļas un šis man iegrābās pipelē. Un tā es izlēcu no motorollera, kurš brauca 50km/h un aizmuku prom.

Morāle: Ja kaut kas ir pārāk labi, nekā vajadzētu, tad tā arī ir. 

PizhikZ- Braucis mājās no draudzenes ar riteni, kad ārā bija vētras stipruma pretvējš Draudzene dzīvo Jelgavas rajonā, bet es Rīgā. Pabraukt vnk nebija iespējams, un man bija jāpaspēj uz vilcienu, kas gāja no ozolniekiem (pusceļš līdz manām mājām) , bet es stiprāvēja dēļ tomēr nepaspēju, un tā nu es viens un izsalcis un galīgi bez spēka minos un minos un minos, un ārā jau sāka palikt tumšs un man bija tikai viens maziņš atstarotājs un mašīnas nesās man pretī pēdējā brīdī tik mani pamanīdamas.  Labi, ka man vēl bija telefonā lukturītis, tas vismaz bišk kko deva. Beigās paspēju uz pēdējo vilcienu, kas bija kaut kādos 23:00 un nu jā, atbraucot mājās momentāli pie ledusskapja un uzreiz pēc paēšanas atlūzu  Vienu brīdi pat man likās, ka nomiršu. Bet nu jā, tā jau jauks piedzīvojums :]  

kapeika - [20:11:14] Ugis Karulis: dirst izlietnēs

[20:11:14] Ugis Karulis: un ar sūdiem uz spoguļa rakstīt "Es zinu, ka tu redzēji kā es kakāju"

[20:11:25] Ugis Karulis: Matīss par to vēl nav informēts

exe - Prātā nāk moments no bērnības. Lūdzu, neuztveriet mani par slimu, bet es esmu dzēris "zupiņu" , kas tika vārīta no suņa izkārnījumiem, sliekām, prusakiem un dīķa ūdens. Tāds bija derību nosacījums.. )