Tehnoloģijas, zinātne un "Tehnoloģijas&zinātne".5

Visu zinātņu māte ir matemātika, ko mums māca jau pirmsskolas vecuma. Kā par nelaimi, statistikas, kas ir viens no matemātikas svarīgākajiem novirzieniem, saprašana bieži tur arī paliek.

Laiks parunāt par psiholoģiju! Psiholoģija (lat. psihea logikus) - tas ir tad, kad gudri cilvēki runā par jūtām, domāšanu un sevis pārvēršanu par marinētu gurķi. Kā par nelaimi, marinēti gurķi ir vismazāk izpētītākā zinātnes nozare, tāpēc eksaktu datu mums nav īsti daudz, un ar tiem jāapietas uzmanīgi un nedrīkst lēkt pie secinājumiem.

Jāatceras, ka ne visi pētnieki katrā nozarē visu zina perfekti - arī pētnieki mēdz pieļaut kļūdas. Uz viņiem tiek izdarīts ļoti liels spiediens, kas pamudina viņus lēkt pie sensacionāliem secinājumiem no maza datu daudzuma. Bet spoku gaišās, taisnās galvas, lasot par šādiem pētījumiem, prot padarīt lēkšanu pie secinājumiem par mākslu, un ignorē tādas lietas, kā izlases lielumus (sample size), metodoloģiju un potenciālās problēmas.

Par laimi, pat ja tavas zināšanas par psiholoģiju ir tikpat plašas, kā aitu ganam, tas tev īsti netraucēs un varbūt pat palīdzēs, jo tavi lasītāji ir bars ar aitām! Nekas, ka šādi raksti nedod gandrīz nekādu ieskatu cilvēka psihē, tie vismaz dod taviem lasītājiem sajūtu, ka ir viegli iegūta noderīga informācija, kas padara apkārtējo pasauli skaidrāku.

Vai arī tu vari pateikt kaut ko pašsaprotamu par psiholoģiju, un tēlot, ka tas ir tas, par ko zinātne ir. Es tev pavēlu nožāvāties! Redzi?! PRĀTA KONTROLE EKSISTĒ, VALDĪBA IR ĶIRZAKAS UN VIŅI IZMANTO HAARP LAI UZTAISĪTU ÜBERIMIGRANTUS!

Nekas nebļauj “zinātne” kā kastu attaisīšana un priekšmetu izņemšana (protams, ja neskaita cilvēkus, kas patiesībā bļauj “zinātne” (kā Stefans Hokejs)). Un spoki šo mākslinieciskās izpausmes formu ir noķēruši, tāpēc tu vari pavadīt savu dārgo laiku skatoties, kā tiek atvērtas kastes. Tas arī viss. Nav komentāru.

Kārlis Linnejs bija superinteliģenta zeķe, kas dzīvoja apmēram kaut kur. Viņš dzīvoja no 1707.gada līdz vēlāk, un uztaisīja taksonomiju, kas ir zinātne par sugu sakārtošanu lielā kokā, kura zarus sauc par takšiem.

Tu vari teikt, ka taksonomija ir sarežģītāka, ka šeit ir kļūdas faktos un ka šo nevar nosaukt par īsu bioloģijas sasummējumu, bet tad tu esi pārāk sarežģīts un nesaproti šīs kategorijas jēgu. Šeit cilvēki domā, ka zinātniskām idejām jābūt vienkāršām un ka "parasti cilvēki" var dot kaut kādā mērā noderīgus viedokļus par visuma uzbūvi. Man nāksies šos cilvēkus apbēdināt - zinātne ir sarežģīta. Pat vislabākie skaidrojumi nevar tikt saspiesti pāris minūtēs vai pat nedēļās. Lai saprastu sarežģītas sistēmas, ir nepieciešams daudz darbs un daudz, daudz matemātikas.

"Lineārā algebra" visticamāk nav tuvs priekšmets šiem pašpasludinātajiem zinātniekiem, taču bez tās nevar iegūt nekādu matemātisku saprašanu par, piemēram, kvantu fiziku. Eh, vismaz var uzvilkt kreklu ar Šrēdingera kaķi un izlikties par ģēniju, vai ne?

Tu varētu domāt, ka šī ir izglītojošākā no sadaļām, bet tu aizmirsti, ka ļoti daudz informāciju var iegūt, uztaisot ZPD ar tēmu “Kur atrodas robeža starp veselu un garīgi saslimušu prātu” jeb “padziļināta komiksu kategorijas izpēte”.

Problēma šajā kategorijā ir tajā, ka cilvēki ne īsti saprot, ka tie daži fakti, kurus tu šeit iemācīsies, dod tikai saprašanas ilūziju, un nepadara tevi par izglītotu cilvēku. Protams, žāvāšanās ir “lipīga” un protams, Kārlis Linnejs tiešām bija superinteliģenta zeķe, bet tu nekļūsti par gudru cilvēku tikai tāpēc, ka zini dažus faktus.

Inteliģence un zinātnes izpratne nāk ar daudziem gadiem. Un ar gadiem vien nepietiek, tev vajag atrasties pareizajā sabiedrībā, tev vajag pieņemt kļūdas, kas radīsies ceļā, tev vajag būt mērķtiecīgam un varbūt arī talantīgam.

Bet iesākumam, beidz meklēt izglītību un atbildes jautājumiem Spokos (ja vien tev nav grūtības izprast, kā atvērt kasti).