Pirmais klikšķis
Laikam jāsāk no pašas pirmās reizes, kad sastapos ar spoki.lv portālu un tas šķiet bija tālajā 2009.gadā, kad kopmītnēs kāds čalis pasauca meitenes apskatīties traku video internetā. Tas atradās spoku šoka sadaļā. Atminos, ka bija nepieciešams apstiprināt savu vecumu un es par to iebildu, jo likās aizdomīgi. Pēc tam arī, protams, dabūju šoku – kailu vīrieti, kurš bāž dirsā burku. 
Lielisks pirmais iespaids.
.
.
Otrais klikšķis
Gadu vēlāk, klīstot pa internetu, uzgāju kādu rakstu, kurā ir dažādi padomi, kā labāk masturbēt ar ‘’svešo’’ roku. Šoreiz vismaz bija smieklīgi un to rakstu rādīju visiem, kuri gadījās ceļā. Aptuveni tad arī izlēmu piereģistrēties. 2010.gada 25.oktobrī plkst. 17:40:53 bija tā liktenīgā sekunde, kad radās kaķūna profils, tiesa gan ar citu sākumniku.
Pienāca laiks pievienot pirmo rakstu un to es, manuprāt, biju izvēlējusies diezgan rūpīgi, jo gribējās, lai cilvēkiem patīk. To izdzēsa. 
Es galīgi sašļuku, taču nepadevos un turpināju pievienot rakstus un vēl pāris reizes man tie tika dzēsti. 
Vienu no tiem pat centos pievienot otrreiz, bet arī izdzēsa. 
Drusku vēlāk jau gan gadījās pat pāris raksti ar vairāk kā tūkstoš plusiem. Ja nemaldos, tad tobrīd lietoju spokus kādu pus gadu. Cītīgi meklēju ko varētu ielikt iekšā. No vienas dīvaino faktu grāmatiņas sāku rakstīt ārā lietas. Viens no šīs sērijas rakstiem saņēma stipri vairāk plusu kā pārējie, jo titulbildē bija apenes. 
Gadu gaitā nekas nav mainījies. Izveidoju arī trīs daļas par spoku tetovējumiem, jo atsaucība bija patīkama un plusu daudzums arī ražens.
.
.
Trešais klikšķis
Pavisam nejauši 2014.gada beigās atkal nonācu šeit un kā izrādījās – atcerējos pieeju savam profilam. Sāku likt rakstus un man izdevās arī šai visā ievilkt savu puisi, kuram arī jau šeit bija iepriekš lietots konts. Sākumā publicēju parastos rakstus, vēlāk jau iemēģināju roku oriģinālrakstos un, kad biju nogaršojusi daudzo plusu saldumu, kas par oriģinālrakstiem nāk dubultā, tad centos tādus vien taisīt. Noteikumi tolaik vēl neļāva pievienot editotus attēlus kā oriģinālrakstus, tāpēc tekstu šad tad nācās piefantazēt klāt. Man 300 vārdi nav joka lieta, grūti izspiest. 
Kad ~mēnesi pabiju aktīva, tad VIĻŅUKS (toreiz redaktors) piedāvāja man moderatora statusu. Es nepiekritu, jo nobijos. Nebija ne jausmas kas tas ir un no kā pārtiek. Vēl pēc meneša moderatora statusu piedāvāja atkal. Šoreiz jau cits redaktors un mums abiem ar puisi, nezinot par saikni. 
Draugs bija gatavs piekrist, tāpēc parāva mani līdzi. Tā mēs tur darbojāmies līdz man sāka nepatikt tas, ka visiem noteikumi nav vienādi. Sanāca sakašķēties ar EV1TU kā rezultātā pēc trīs mēnešu modošanas es pametu administrāciju. Pāris mēnešus spokos turpināju aktīvi darboties tāpat vien kā parasts žurnālists. Nebija ne vainas.
Ap Jāņiem mans puisis tika paaugstināts un nu bija jau redaktors. Protams, viņš uzreiz moderatora vietu piedāvāja man, jo pienākumu ziņā nebiju galīgi zemē metama. Viss sākās no gala. Biju atgriezusies spoku dzīslās. Tai pašā vasarā, ja nemaldos – augustā, arī es kļuvu par redaktoru. Aktivitāte bija normāla gan pienākumu ziņā, gan rakstu ievietošanas ziņā.
Novembra sākumā kļuvu par adminu. Centība atmaksājās. Drīz vien man piedāvāja superadmina statusu, taču es no tā atteicos. Attiecīgā darbības sfēra vienkārši nebija mans lauciņš, tāpēc domāju, ka nelīdīšu tur iekšā. Vēl pēc kādiem pāris mēnešiem, 2016.gada aprīlī, līdz manīm atkal nonāca piedāvājums par superadminu, taču šoreiz es to labprāt pieņēmu, jo papildus pienākumi bija man pieņemamāki.
Šo divu gadu laikā ir iepazīti labi paziņas, augušas ir zināšanas par pasauli, esmu drusku vairāk iemācījusies uzvesties internetā 
lai gan interneta valoda man joprojām ir kas svešs.
