Aristoteļa filozofija mūsdienu skatījumā. Aristoteļa filozofijai ir neapšaubāms vēsturisks raksturs, kas ietekmējis sekojošos domātājus, dažādas reliģiskas konfesijas. Aristoteļa ētika teorētiskās izstrādātības ziņā pārspēja visu šajā nozarē jau radīto, tomēr tā nekļuva par neviena no nozīmīgas sabiedrības grupējuma morāles un uzvedības pamatu. Šo var izskaidrot ar tā laika sabiedrības politiski - ekonomiskajiem apstākļiem, kad “katram” vajadzēja cīnīties par savu labklājību ar spēka un varas palīdzību. Tā laika sabiedrībai nebija saprotamas Aristoteļa definētās ētikas prasības kur nedominēja visu savu vēlmju un vajadzību apmierināšana, baudas sasniegšana, kas iespējams izriet no nepieņemamas darbības. Tā laika sabiedrība nebija gatava Aristoteļa atzinumiem par ētiku. Vara un spēks noteica dzīves ritumu un vērtību sistēmu vispār. Aristoteļa darbi ir saprotami un pieņemami mūsdienu sabiedrībai, kur dominē cilvēka intelekts, kultūra. Mūsdienu sabiedrība ir civilizētāka un saprot labā nozīmi kā katram indivīdam atsevišķi tā sabiedrībai kopumā, kur Aristoteļa atziņas ir tieši ar tādu mērķi. Mūsdienu ētikas, morāles normas un tikumība ir bāzēta uz Aristoteļa ētiku, kur dominē pozitīvā attieksme, veselais saprāts. Ir pieņemamas Aristoteļa atziņas par pasaules patiesajām vērtībām kā draudzība, krietnums, zināšanas, mīlestība u.c. Tomēr jāmin arī tādas tikumiskas vērtības, kurās Aristotelis iedziļinājies lai pilnīgi izprastu lietas patiesumu, piemēram (ceturtā grāmata): “Devīgajam ir raksturīgi pat pārkāpt mēru došanā, tā ka sev viņš atstāj mazāk ; nerēķināties ar sevi - tāda īpašība piemīt devīgajam” Mūslaiku sabiedrībai šāda veida atzinumi liekas pieņemami un reizē arī nē, jo mūslaiku sabiedrība to motivē - ja persona rīkosies pēc iepriekšminētajiem principiem tā gūs lielāku materiālo zaudējumu nekā garīgu apmierinājumu (ieguvumu) . No iepriekšrakstītā var saprast, ka mūsdienu sabiedrība atbalsta samēru starp materiālo un garīgo pasauli cilvēkā un tās izpausmēm un realizāciju.
