Vaira Vīķe-Freiberga bija Latvijas Valsts prezidente no 1999. gada līdz 2007. gadam. Viņa ir iemantojusi plašu Latvijas iedzīvotāju atzinību. Varbūt šie pāris citāti, tev ies pie sirds!
Vairas Vīķes-Freibergas labākie citāti par latvieti un Latviju4
«Ja cilvēkiem klājas labi, viņi mīl savu valsti un politisko sistēmu; ja sākas grūti laiki, tad tiek meklēts kāds, ko vainot.»
«Apņēmībai un idejām rodas atbalstītāji un sabiedrotie, vienaldzībai un apātijai tie zūd.»
«Vienmēr katrā mūža posmā ģimene ir tas galvenais balsts, pie kura mēs atgriežamies un kur mēs ceram gūt sapratni un izpratni par to, kas mums sāp un kas dara prieku.»
«Mūsu Rīga nav gatava. Mūsu Rīga nekad nedrīkst būt gatava. Mūsu Latvija vēl nav gatava. Mēs to vēl veidojam un ceļam. Latvija arī nekad nedrīkst būt gatava. Mēs strādāsim pie savas valsts, lai varētu būt par savu valsti tikpat lepni kā par savu tautu.»
«Neviens cits pasaulē tā nevar saprast mūsu vēsturi kā paši latvieši, neviens cits tā nespēj izvērtēt mūsu kultūru, kā to spēj paši latvieši. Jā, protams, to var darīt arī citi, un ir ļoti labi, ka viņiem tas ir interesanti, bet mēs nedrīkstam būt ķīlnieki citu viedokļiem, nedrīkstam būt parādnieki citu zināšanām un citu problēmu nostādījumiem. Mums pašiem ir jābūt spējīgiem risināt visus jautājumus, kas ar mums ir saistīti, mums pašiem ir jābūt spējīgiem spriest un domāt, mums pašiem ir jābūt intelektuāli sagatavotiem.»
«Būsim lepni par to, kas jau sasniegts, būsim godīgi, izvērtējot to, kas vēl sasniedzams! Bet nekad neslīgsim negatīvismā un bezcerībā, jo, to darot, mēs noliegtu gan paši sevi, gan savu valsti. Mēs tagad esam brīvi, un brīvība ir un paliek mūsu lielākā vērtība. Nenovērtēsim brīvību par zemu! Mūsu kļūdas ir mūsu pašu, bet mūsu sekmes arī ir tikai mūsu pašu. Mēs esam kungi savā dzimtajā zemē. Mums pašiem ir jāmāk sev likumus lemt un pār savu zemi valdīt.»
«Katrs rīts sniedz mums iespēju būt citādiem, nekā mēs bijām vakar, tas sniedz mums izdevību būt labākiem, nekā mēs bijām vakar, tas sniedz mums izaicinājumu sevi pāraugt, sevi pilnveidot un sevi pārspēt.»
«Tagad Latvija ir kā trešais dēls pasaku noslēgumā, kas iekarojis princesi un līdz ar viņu valdīšanu pār karaļvalsti. Atliek vien sargāt savu princesīti – atgūto brīvību – un gudri valdīt pār valsti.»
«Savam mērķim ir jātic, pēc tā vajag dzīties ar visu iespējamo gribas kvēli un mīlestības degsmi. Mēdz teikt, ka ticība varot gāzt kalnus, ja tikai tā ir pietiekoši stipra. Caurmēra cilvēks pārāk labi apzinās, ka viņa ticība ir gaužām vāja, ka tā nav no tām, kas kalnus gāztu. Tikai briesmu un krīzes brīžos atklājas, ka katram sirds dziļumos ir daudz lielākas ticības spējas, nekā pats to pieradis domāt. Katrā cilvēkā snauž potenciāls kalnu gāzējs, kas nav sevi vēl atklājis.»