Dzimusi spānietes un ebreja ģimenē. 6 gadu vecumā meiteni ķēra bērnu trieka, kā rezultātā Frīdas labā kāja bija tievāka par kreiso, (tāpēc viņa vienmēr valkāja garus svārkus). Bērnībā Frīda bja aktīva sportiste un laba skolniece.
1925. g. 17. sept. braucot autobusā, notika ļoti smaga avārija, dzelzs stienis caurdūra Frīdas vēderu, ietriecoties caur kreiso gūžu un izejot ārā caur maksti. Kā vēlāk Frīda pati apgalvoja: "Mani izdrāza dzelzs stienis. Tas izvēlējās mani. Trieciena spēks norāva man drēbes. Stienis man atņēma nevainību. Es kļuvu par neauglīgu kuci." Frīda negadījumā ieguva neskaitāmus ievainojumus: lauzts mugurkauls, lauztas ribas, lauzts iegurnis, 11 lūzumi labajā kājā, izmēžģīts plecs. Vēlāk viņai tika amputēta labā kāja līdz celim, jo tajā iemetās gangrēna.
Esot uz slimības gultas, Frīda sāka gleznot, viņa lietoja narkotikas sāpju noņemšanai, līdz kļuva atkarīga un slēpa tās visur kur vien iespējams.
Pēc atveseļošanās Frīda kļuva par pilna laika mākslinieci. "Es nekad nezīmēju sapņus, es zīmēju pati savu realitāti."
Frīda apprecējās ar tajā laikā ļoti slaveno mākslinieku Diego Rivera, kurš palīdzēja jaunajai māksliniecei gūt lielāku popularitāti. Lai gan Diego krāpa Frīdu ar dažādām sievietēm, ieskaitot Frīdas māsu, viņi palika kopā līdz Frīdas nāves dienai. Uz savu pēdējo izstādi māksliniece ieradās uz gultas, jo nebija vairs spējīga pārvietoties pašas spēkiem.
Viņa nomira 1954.g. 13. jūlijā no plaušu embolijas.
_________________________________________
Fragments no Keitas Breivermenas grāmatas "Es, Frīda"
"Es piedzimu lietū un nomiršu lietū. Iepazīstiet mani kā upi, kā ostu. Viņi teiks es biju palaistuve, kas lamājas kā jūrnieks. Viņi neatcerēsies manu eleganci un atturību. Viņi teiks, ka ielūkojušies man acīs un saskaitījuši simt četrdesmit sešus pelikānus, kas saulrietā viļņotā kāsī lido pār ostu."