Uzlieku virsējo kārtu. Vispirms noziežu malas, labi aiztaisot visas salaiduma spraugas. Ar pāri palikušo krēmu plānākā kārtā noziežu kūkas augšu.
Izkausēju atlikušo šokolādi, pievienojot 50gr svaiga sviesta. Šokolādes sviesta masu uzleju kūkas virspusē un ar nazi izlīdzinu vienmērīgā kārtā tā, lai malām pārtek nedaudz pāri.
Drūma mana kūka, kad tepat Spokos dzīvē kūsā, nosakām pagājušā gada spožākās zvaigznes. Visapkārt mirdz un laistās.
Apm, 100 gr sviesta bļodiņā ar parastu dakšiņu sastrādāju sviestu, kamēr tas vijīgs kļūst.
Pieputoju dzērveņu sīrupu un krēms gatavs.
No pergamenta papīra satinu nelielu tūtiņu tā, lai spicais gals noslēgts, nostiprinu ar līmlentu.
Vienu tējkaroti krēma ielieku tūtiņā, aizloku galu. Ar šķērēm nogriežu tikai tūtiņas pašu spicīti, lai var izspiest tievu desiņu. To pamēģinu uz karotes kāta bļodiņā. Pārējo visu krēmu lieku konditorejas maisiņā ar zvaigznītes uzgali.
Iedomājos, ka kosmoss ir pašā augšā. No turienes pa neizdibināmiem zvaigžņu ceļiem pa nenosakāmām orbitām un trajektorijām uz mūsu Spokiem atlidojušas zvaigznes, gan lielākas , gan mazākas. Tās izvietojušās gan augstāk, gan zemāk. Sarkanā līnija uz mūsu pasauli nav noslēgta. Gan jau kāda zvaigzne šajā gadā piepulcēsies, varbūt kāda aizlidos. Visu, ko stāstu, centos uzzīmēt savā stilā - kūkas dekorā. Tā arī radās kūkas nosaukums.
Sūtu katram spociņam pa virtuālam zvaigžņu kūkas gabaliņam!
