Kad laika nav, tas vienkārši ir jāpaņem, lai pagatavotu ikdienas pusdienām vienmēr ko siltu un vienkāršu un gardu. Ja paši par sevi nerūpēsimies, kas to darīs mūsu vietā?
Seko bildēm un paskaties kā to dara ome.
Kad laika nav, tas vienkārši ir jāpaņem, lai pagatavotu ikdienas pusdienām vienmēr ko siltu un vienkāršu un gardu. Ja paši par sevi nerūpēsimies, kas to darīs mūsu vietā?
Seko bildēm un paskaties kā to dara ome.
Šodien pusdienās būs sakņu - frikadeļu zupa. Frikadeles no cāļa filejas maltās gaļas. Mūsu vietējā gaļas veikaliņā jebkuru bezkaulu gaļu samaļ uz vietas un tirgo. Parasti pērku tītara šķiņķa malto gaļu, šoreiz mēģinu no cāļa, jo tā mazliet lētāka.
Galvenie produkti redzami. Maisiņā pupiņas ar pākstīm, iesaldētas no pašu dārza. Varētu būt labak saldēti zirnīši, bet to šoreiz nav.
Sāku ar sakņu tīrīšanu un smalcināšanu.
Sameklēti arī garšvielu trauki - graudu pipari, lauru lapas, kaltēts baziliks un lupstāja saknes.
Kartupeļus arī pazīstam.
Visus dārzeņus lieku katlā. Vēl pievienoju 1 ēdamkaroti rīsu. Pārleju ar ūdeni, lai pārsedz visu. Man tas bija apm. 1 litrs. Pievienoju nupat minētās garšvielas, katlam virsū vāku un lieku vārīt.
Notīru vienu sīpolu un 2 ķiploka daivas, sasmalcinu. Pusi piemetu zupai katlā, pārējos gaļai. Vēl gaļai pievienoju nelielu olu, sāli un maltos melnos piparus pēc garšas. Ar karoti gaļas masu kārtīgi saklapēju.
Kad dārzeņi gatavi, pielieku zupai sāli, turpinu vārīt un ar tējkaroti lieku katlā frikadeles.
Noceļu vāku un izdaru provi vienai frikadelei - ja vidū nav sārta krāsa, tad gatavas.
Gatavas! Vēl pārkaisu latviešu iemīļoto garšvielu - dilles.
Vēl klāt karoti skāba krējuma. Garšoja lieliski.
Es parasti kāpostu nelieku, bet kādu selerijas gabaliņu vai pētersīļa sakni-man tā labāk patīk. Bet tās frikadeļu zupas garshu no bērnības es ar veikalā pirkto gaļu nevaru dabūt....
Ņamma, tikai man prasās maķenīt vairāk buljona, lai zupiņa ir šķidrāka.