Kā jau ikvienam pārtikas entuziastam, arī man reizēm sagribās apēst kādu picas šķēli, taču reizēm lidz picērijai ir tāls ceļš ejams,bet savukārt pašam uzcept to ir praktiski nereāli,
No rīta pamostoties, un aptverot to, ka sodien man ir brīvs, pirmās fizioloģiskās kustības izraisa mans kņudošais veders, ar saukli - Brāl, ir laiks ēst...
Tad nu dodos uz virtuvi, atveru ledusskapi, un pievēršos plašajai ēdienkartei.. Interesanti, ko lai sodien ēd, es nodomāju Ceptu olu ar olu, vai vārītu olu ar olu...? Nolēmu, ka jātaisa Olu pica.
Šoreiz uztaisiju tādu vienkāršu, bez nekādām papildopcijām, gardāk ir, ja saliek pa virsu tomātus, sēnes (kas kuram tuvāk kunģim)
Bet izskatās garšīgi 
