Kad atkal pie mums atgriezies vēsais laiks, prasīties prasās pēc kalorijām un vitamīniem bagātāka ēdiena. Atkal pienākusi reize plovam, bet nu ar ķirbja un kabača piedevu, jo tā vēl nav mēģināts.
Kad atkal pie mums atgriezies vēsais laiks, prasīties prasās pēc kalorijām un vitamīniem bagātāka ēdiena. Atkal pienākusi reize plovam, bet nu ar ķirbja un kabača piedevu, jo tā vēl nav mēģināts.
Pamatsastāvdaļa plovam ir gaļa. Man tā šoreiz ir cūkas lāpstiņa bez kaula. Sagriežu sīkos kabaliņos veselu kilogrmu šīs gaļas.
Gaļa nav trekna, tāpēc lieku to apcept uz lielās pannas augu eļļā. Nedaudz vēlāk pievienoju sagrieztu sīpola galvu, lai arī apcepas. Tagad pieleju puslitru ūdens, sāli, melno piparu graudus, uzlieku vāku un atstāju uz neliela karstuma sautēties.
Vīenīgais ķirbēns, kas izaudzis manā dārzā tūdaļ piedalīsies eksperimentā ar plovu.
Tagad varēs sākties ietilpīgākie - smalcināšanas darbi. Savu kārtu gaida kāds plova pamatprodukts - burkāni un papildus vēl jau apmizots ķirbēns un kabača šķēle ar mizu un sēklām.
Ķirbēna sēklaino vidusdaļu neriskēju pievienot, bet jauno kabaci šņakāju salmiņos ar mizu un sēklām. Par burkāniem nav ko bilst.
Šoreiz visi sagriezti salmiņos , varētu arī kubiņos. Vēl piegriežu svaigu puravu ar lapām, jo šķiedrvielu mūsu māgām nebūs par daudz.
Gaļa jau pusmīksta, tagad lieku virsū nupat sagrieztās lietiņas, pievienoju divas lauru lapas. (Lauru lapas ilgi nedrīkst vārīt, tad no tām rodas sīvums). Vāku atkal virsū, lai turpina viss pannas saturs sautēties.
Lielā katlā lielā ūdeni, kam pievienoju mazliet augu eļļas, lieku vārīt rīsus. Tos beru verdošā ūdenī. Liela rīsu speciāliste neesmu, tāpēc vāru tādus, kādi mājās atrodami. Iebēru vārīt apm.600gr. rīsu. Tos vāru, līdz tie pusmīksti, tad nokāšu lieko ūdeni.
Lielajā katlā uz rīsiem izleju pannas saturu, kur ir arī šķidrums. Klāt pievienoju puslitru Spilvas tomātu mērces, 100 gr svaigu sviestu un sāli pēc vajadzības. Vēl pievienoju smaržīgās svaigās garšvielas. Vēlreiz uzkarsēju saturu uz neliela karstuma, tad piesedzu, lai viss kopā sarod un sabriest rīsi līdz gatavībai.
Par smaržīgajām garšvielām. Te ir svaigas ķiploka daivas, pētersīļu, seleriju, bazilika un timiāna zaļumi no dārza. Tos pievienoju tikai beigās, lai ēdiens aromātiskāks.
Tradicionālā latviešu garšviela dille pie plova manā uztverē nepieder.
Te ēdiens jau ir gatavs, patiešām smaržīgs, sātīgs un ēstgribu rosinošs.
Gan jau kāds teiks, ka tas nav plovs, nestrīdēšos, jo būtība nav ēdiena nosaukumā.
Manā jaunībā jēra gaļa rudenī bija laukos galvenais gaļas veids, ko bijām atēdušies, kamēr cūkas vēl baroja un kāva vēlāk. Tagad tā te reti sastopama un turklāt dārga. Par gatavo veikala plovu gan neko nevaru spriest, jo nekad nepērku. Kā protam, tā iztiekam.
Protams, ka saals jau nav nosaukumaa, gardi un ar izdomu, man prieks!
P.S. Par lauru lapu miits, tieshi otraadi, droshi liec klaat pashaa saakumaa, citaadi no taas nekaada labuma