Tā kā šodien ir visu LOVE diena vai arī Forever alone diena, kā nu tas ir kuram, tad ir doma ielikt kā vari palutināt savu otru pusītii vai arī pats sev uztaisīt foršas un garšīgas pusdienas. Lai visiem labi garšo!!
Parastas vakariņas4
Sāksim ar absolūti vienkāršu, ātri pagatavojumu, bet atzīšos – gaumes jautājuma zupu. Ja nepatīk piena zupa ar dārzeņiem, tad, visticamāk – šī zupa arī varētu neiet pie sirds. Nepieciešams uz 3 litriem ūdens: 300 g svaiga laša vai citas sarkanās zivs filejas (manā gadījumā lasis); 3 nelieli kartupeļi; 250 g trekna saldā krējuma; ½ paciņas saldēto dārzeņu (lūkojam, lai ir ne tikai pēc garšas vēlamēm, bet arī lai būtu krāsaināk); šķipsniņa diļļu, citrons un garšvielas pēc vēlmes (es izmantoju tikai sāli).
Uzvāram ūdeni un ieliekam zivs fileju, vāram uz lēnas ūdens ~ 10 minūtes, protams, pievienojam vēlamās garšvielas. Tad fileju izņemam, buljonā ieliekam un vāram sagrieztus kartupeļus. Kad kartupeļi gandrīz jau gatavi (nevajag pārcensties, biezzupu vai putru negatavojam) – pievienojam saldēto dārzeņu maisījumu, ielejam krējumu, gabaliņos salauztu fileju un pagaidām, līdz uzvārīsies. Kad sāk vārīties, slēdzam uguni nost, liekam vāku virsū un atļaujam 10 minūtes pastāvēt.
Viens, divi - gatavs! :)
Pa virsu uzkaisām nedaudz smalcinātu diļļu un tiem, kuri vēlas, piedāvājam iespēju zupai pievienot arī citrona sulu vai pat miziņu. Man labāk garšo bez citrona.
Labu apetīti!
Šī ņamma gan ir klasika, bet tomēr padalīšos, jo šovakar tā sagādāja man vislielāko baudu. Fotogrāfijas no sērijas „soli pa solim” šoreiz netaisīju, jo viss jau tā ir pārāk vienkārši un saprotami. Aiziet: pirmajā slānī liekam sagrieztas tomātu šķēlītes, apsālam un appiparojam; otrajā slānī liekam vārītu olu šķēlītes, appiparojam; trešajā slānī liekam rīvētu sieru; ceturtajā slānī liekam vārītas garneles, kas sajauktas ar majonēzes, kečupa un ķiploku mērci. Viss. :)
Te es visu saliku uz lielā šķīvja, bet pēc tam, pasniedzot, sadalīju porcijās, kas ir tikai loģiski. Atzīšos, ka nākamajā dienā šie salāti garšo vēl labāk, vai arī savlaicīgāk jāsajauc garneles ar mērci, jo tomāti tomēr var atsuloties. Majonēzes un kečupa proporcijas pēc garšas un krāsas vēlmēm, no ķiplokiem nebaidāmies – kopā ar garnelēm saiet varen labi.
Tagad ķeramies klāt pie kā sātīgāka. Sacepam vistu akniņas ar ingveru, ķiplokiem, sīpoliem un vēlamajām garšvielām. Vāks, atceroties to smaržu, garšu, un tagad vēl aplūkojot bildi, man atkal siekalas saskrēja. :D
Uz 0,5 kg akniņu ņemam 1 paliela izmēra svaigu burkānu, to sarīvējam. Akniņas un burkānu sablenderējam vai izlaižam caur gaļas maļamo mašīnu. Pagatavojam pabiezu pankūku mīklu un izcepam tik pankūkas, cik liela izmēra pankūku pīrāgu vēlamies.
Formiņā vai uz plāts izliekam foliju, ieziešam ar eļļu, izklājam divas pankūkas kā pamatni, pa virsu liekam pankūku rullīšus, kas pildīti ar aknu un burkānu masu. Pankūku rullīšus liekam divos stāvos. Kad tinam rullīšus, lūkojam, lai pildījums būtu vienmērīgi izlīdzināts visa rullīša garumā, ja iespējams, līdz pašiem galiem. :)
Sakuļam olu ar sāli un uzmanīgi pārlejam pāri pankūku rullīšu kaudzei (uz šo kvantumu man tomēr vajadzēja ņemt divas olas, jo ar vienu bija mazliet par maz, un, karstu griežot – īpaši labi kopā neturējās, toties – atdzisušu pankūku pīrāgu varēja bez problēmām sagriezt sev vēlamajos gabaliņos). Pa virsu uzliekam vēl divas pankūkas un pārklājam tās ar majonēzi un kečupu (nevis kopā sajauktus, bet vispirms vienu, tad vietām otru – lai smukāk). :D
Liekam cepeškrāsnī 180 grādos uz 15 – 20 minūtēm.
Ņamma gatava. Atliek pārkaisīt ar zaļumiem un sagriezt. Pasniedzam ar skāba krējuma un zaļumu maisījumu vai arī ar jebkuru cita veida auksto mērci pēc vēlmes. :)
Atliek tikai deserts. :)
Kārtaino mīklu izrullējam plānā loksnē. Pārklājam ar biezpienu, kas saberzts ar cukuru un kam pievienota viena svaiga ola. Atstājam ~ 1,5 cm platu maliņu brīvu, lai var savienot ruletes malas.
Pēc tam pārkaisām ar smalcinātu svaigu bumbieri. Te nu vaļa iztēlei, jo, principā – es biju ieplānojis gatavot sāļos našķus – ar hurmu un zaļumiem, bet tuvējā veikalā hurmas nebija (nu protams, vienmēr lec acīs – jau pie pašas ieejas, bet tagad, kad vajadzēja, tad nevienu pat zem plauktiem aizkritušu nevarēja atrast). :D