Atdzisušo cepumu pārgriežu divās daļās un vidu ieziežu ievārījumu. Virsū ziežu pabiezu kārtu zefīta masas, izlīdzinu, pārkaisu ar pūdercukuru un ar rullīti norulēju gludu virsmu.
Viegli ar katliņa vāku un līneālu sazīmēju līnijas.
Atdzisušo cepumu pārgriežu divās daļās un vidu ieziežu ievārījumu. Virsū ziežu pabiezu kārtu zefīta masas, izlīdzinu, pārkaisu ar pūdercukuru un ar rullīti norulēju gludu virsmu.
Viegli ar katliņa vāku un līneālu sazīmēju līnijas.
Apmalīti izspiežu no konditorejas maisiņa. Centrā pamatnīti arī no pamīkstās masas, lai rozītes var iedēstīt. Pāri palikušajai zefīra masai vēl piemīcu pūdercukuru , lai var izrullēt un izspiest lapiņas un puķītes. Pievienoju arī krāsvielu. Vēl daži krikumiņi no ananāsa cukātiem, vijolītes, prīmuliņas kā solīju. Šāds izstrādājums vismaz nedēļu uzglabājams istabas temperatūrā. Zefīra masa diezgan ātri sacietē.
Ceru, ka garša ir laba. Dizains gan pārāk simetrisks un stereotipisks. Atgādina "vecās krustmātes kūku". :(