Pēc pirmā raksta publicēšanas Mani ūdenskliņģeri, meklējumus par ūdens kliņģeriem turpināju. Googlē nav daudz recepšu, bet atradu diezgad daudzas pirmskara periodikā. Atradu, ka Latvijas pirmās brīvvalsts laikā pat ūdenskliņģeru un tiem līdzīgu izstrādājumu cepšana un pārdošana ir bijusi stingri reglamentēta.
Pievienoju izrakstu no Valdības Vēstneša , Nr. 110 (17.05.1938).
Saistošie noteikumi par gabalu maizīšu svaru un cenu. Izdoti uz likuma par labības tirgus kārtošanu (Lik. kr. 1934. g. 233., 251., 284., 1935. g. 174., 1936. g. 87. un 1937. g. 60.) 7., 8. un 10. pantu pamata.
1. Gabalu maizīšu svara un cenu regulēšanas nolūkos, še minētās gabalu maizītes atļauts maiznīcām izgatavot tikai noteiktā svarā, un tirdzniecības uzņēmumi tās var pārdot patērētājiem ne dārgāk par še noteiktām cenām:
a) ūdens rundštiki (garenie un apaļie), magoņu rundštiki un žuļiki; svars 50 grami, cena 4 santīmi;
b) vienkāršie kliņģeri, mazie ūdensklingeri un radziņi; svars 45 grami, cena 4 sant.;
c) frančmaizītes; svars 85 grami, cena 7 sant.;
d) lielie ūdens kliņģeri; svars 85 grami, cena 8 sant.
Piezīme. Pielaižamā svara starpība 5%.
2. Vainīgos šo noteikumu pārkāpšanā zemkopības ministris var sodīt ar naudas sodu līdz 10.000, — latiem vai slēgt viņu
uzņēmumus vai arī uzlikt abus šos sodus kopā.
*******************************
Vēl atradu vienu interesantu produktu taupības recepti no vācu okupācijas laikiem, kad daļu miltu iesaka aizvietot ar vārītiem kartupeļiem. Biju dzirdējusi par bada kliņģeriem, iespējams, ka tas nosaukums cēlies no minētās receptes.Šo recepti izvēlējos par pamatu savam šīsdienas eksperimentam