Mēs ar mammu taisijām lāčpurnu zupu.Varat uz šo rakstu paļauties jo mana mamma ir mikoloģe(tāpēc nebrīnaties par tiem dažiem gudrajiem tekstiem). 
Taisījām zupu jo šo gardumu nevar aizlaist parastā mērcītē.
Mums ar mammu dārzā jau vairākus gadus ik pa laikam izaug lāčpurni. Pirms daudziem gadiem parādījās viens, tad vairāki, pirms diviem gadiem 14, pagājušā gadā neizauga neviens, bet šogad jau 24!
Kad dārzeņi izvārījušies, pieliekam apceptos lāčpurnus.
Zupu iespējams ka īsti nekad nesanāks uztaisīt, jo šīs sēnes nekad neesmu redzējis. Bet trekns pluss par to vien, ka tiek izglītota tauta kā neiegrābties ar kādu sēni. Par atkārtotu brīdināšanu cepuri nost.
izskatās garšīgi. tikai es tās lāčpurnes pa visu savu mūžu neesmu nevienā mežā, lasot sēnes, atradusi :D bisītes gan
ķēvpupi ir līdzīgas lācpurniem bet uz pagara kātiņa?
mēs murķelus vēl dēvējam par rupaušiem-tie smadzeņainie ,brūnie brīnumi.
man abas izskatās pēc smadzenēm :D no wonder i feel so weirrrrrrrrr, maaaaaaaaaaaaaaaaaan
autore - tiešām nu jau tie "murķeļi" (Tu viņus sauc par bisītēm) ir tik slikti, ka gāzmaskā un gumijas cimdos tik aizskart var ?
zin kaučkā visu apzinīgio mūžu katru pavasari ir murķeļi ēsti un to ir darījuši radu radi - none problemo ...
ot šitos šūnainos lāčpurnus gan neesmu dzirdējis kāds ēstu ...
bet iespējams, ka Tev ir pilnīga taisnība ... un tais murķeļos "mikrobioloģiski ņemoties" ir tāda inde, ka "ak šausmas" rokas vien jaliek virsū un pašam kapā jāģuļas ...
lai gan patiesibā murķelis ir veselīgāks par veikala sosisku ...
ee es cepu murķeļus tāpat kā šampinjonus un ne kāda vaina nau indīgi,mērcīte burvīga bet ne kad lač purnus pamēģināšu.
Mūsu pusē tā ir delikatese ar izsmalcinatu maigu garšu,cik zinu daudzi joprojām domā ka murķeļi ir indīgi,bet 15 gadus gatavoju un nekāda vaina.Par ķēv pupim gan neko nezinu jo nepazīstu.
