Sveiciens visai spoku saimei šajā sniegoti baltajā rītā! Kārtējais recepšu raksts no manis. Šoreiz gan, vaininieks pie tā, ka šāds raksts vispār tapa ir mana "vecā galva", jo likās, jau ka pīrādziņi netiks izcepti šajā nedēļas nogalē, jo iepirktā pīrādziņu gaļa tika atstāta darbā, līdz ar ko, plānojot nedēļas darāmo darbu sarakstu, sapratu, ka nekā savādāk nevaru izgrozīties, kā tik vien, ka svētdien bija jādodas uz veikalu pakaļ gaļai, ko likt iekš to mīkl'!
Tad nu lūk, kas mums sanāca:
Sāksim ar nepieciešamajām sastāvdaļām.
Mīklai:
Milti - 1kg;
Sviests ~ 150g;
Piens - 500ml;
1 ola;
Cukurs, sāls pēc garšas;
50g raugs.
Pildījumam:
Žāvēta gaļa (tā kā man bija ČP situācija, izmantoju iespēju un nopirku jau sagriezto pīrādziņu gaļu no "Nākotnes", ņēmu tādu liesāku);
1 sīpols;
Malti pipari.
Ieejot virtuvē, aizmirstās par to, ka katrs solis ir jāiemūžina.. tieši tāpēc, tagad pastāstīšu, kā tiku līdz mīklai, jo ticu, ka katra sieviete, kura reiz ir izmēģinājusi gatavos maisījumus mīklām, atgriežas pie pārbaudītām vērtībām (manā gadījumā - omes iemācītā recepte) un mīklas gatavo pati, jo tās ir vienkārši dzīvīgākas un gardākas.
Raugs - krūzē sabirdinu 50g rauga, jebšu pusīti no iepakojuma un pievienoju 2 ēd.k. cukura, lai raugs atdzīvojas, nedaudz samaisu.
Paralēli katliņā ielieku 150g sviesta, izkausēju un pievienoju 500ml piena, lai masa nebūtu pārāk karsta. Temperatūru nosaku ar lāzera termometra palīdzību, skatos, lai nav vairāk kā 40 grādi, lai pievienojot raugam, raugs rūgtu.
Izvēlos mīklas trauku, tajā ieleju raugu, kurš reakcijā ar cukuru jau ir ieņēmis šķidru konsistenci, pieleju piena - sviesta masu, pievienoju 1 olu, sāli pēc garšas (sanāca tējkarote) un sākam pievienot miltus un maisīt līdz mīkla vairs nelīp pie rokām.
Kad mīkla ir izmīcīta, uzlieku krustiņu (kā man bērnībā ome stāstīja, tas ir tāpēc, lai mīkla labāk rūgtu), pārklāju ar dvielīti un siltā cepeškrāsnī iekšā uz kādu pusstundu vai nedaudz ilgāk. Tā kā pirms tam biju gatavojusi ķiploku bagetītes, krāsns bija pietiekami silta, bet ne karsta.
Ik pa brīdim apraugu mīklu, kā tā uzvedās, rūgst ļoti labi, paņemu nazīti un mazliet sadurstu, lai gaiss iznāk ārā un mīkla mazliet saplok un no jauna turpina rūgt. Man sanāca šo darbību atkārtot 3 reizes.
Kamēr mīkla rūgst, sagatavojam pildījumu. Sīki sakapāju sīpolu (tāds nikns bija paķēries, izspieda vienu asaru 
), paņemu sagriezto gaļiņu un liekam uz panas un mazliet apcepu, pievienoju tikko maltus smaržīgos piparus (var izmantot arī melnos piparus).
Viss ir gatavs, lai sāktu tapināt pīrāgus - mīkla, pildījums, milti, rullis, glāze formēšanai un fonā groks - spoku krūzē kā uzraugošais asistents.
Ņemam mīklu, rulli un sākam tik štancēt augšā.
Izrullēju mīklu (milimetrus gan nepateikšu, jo mīklas biezums vienkārši iet uz aci un sajūtu, ka zini, ka tas ir īstais biezums). Un ar apaļo viskija glāzi izveidoju aplīšus.
Aplīti mazliet ar pirkstiem paplešam, uzliekam virsū pildījumu.
Pārlokam uz pusēm, aizspiežam ciet maliņu.
Apgriežam uz otru pusi un uzformējam pīrāga formu.
žēl ka ar pīrāgiem ir tā-to gatavošanas process ir ilgāks nekā "iznīcināšana""
Nu mēs ar omi par to mīklu daram tā kad ir samīcīta ietinam biezās biezās segā un lai uzrūgst, bēc tam kad uzrūgst nospaidam, jeb nomīcam; )
Un katros ziemassvētkos un vispār svētkos pie omes aizbraucot bez pīrādziņiem neiztikt
