Interesantas alternatīvas picai no visas pasaules6

Šī pica ir tik bieza, ka tiek saukta arī par picas pīrāgu. Dziļu pannu no iekšpuses aplīmē ar mīklu, piepilda ar sastāvdaļām (visbiežāk, gaļu), tad pārklāj ar biezu tomātu mērci. 

Turki un armēņi nespēj vienoties par šī ēdiena izcelsmi, bet gatavo to ļoti līdzīgi. Nosaukums tulkojumā nozīmē "gaļa un mīkla". Parasti tiek izmantots liellops vai jērs, bet starp citām sastāvdaļām var būt sīpoli, tomāti, zaļumi un olīvas. 

Ja esi bijis Gruzijā, zini, ka no hačapuri nav iespējams izvairīties! To ēd uz ielas, un to ēd restorānos. Tā ir mīkla, kas pildīta ar vietējo sieru, un, lai gan to mēdz pasniegt ar dažādām piedevām, tomātu mērce nekad nav redzēta. 

Japāņu īpatnējā picas versija ir eļļā vārīta mīkla, kas pārklāta ar kāpostiem, nūdelēm, kalmāru un cūkgaļu. Viss pārklāts ar olu un īpašu mērci. Hirosimā ir vesels izklaides parks, kas veltīts šim ēdienam.

Plāna garoza, kas klāta ar krējumu, sieru, bekonu un sīpoliem. Protams, franči zina, kā ēst garšīgi, turklāt ir arī deserta versija, kas atgādina mūsu ābolmaizi: uz mīklas kārtoti āboli, kanēlis un salds liķieris. 

Šis izstrādājums ir ļoti iecienīts Katalonijas apgabalā, turklāt var būt gandrīz jebkādā formā - atvērts, salocīts, sāļš, salds. Sāļās versijas var būt pildītas ar zivi, gaļu, olu, sieru vai dārzeņiem, deserta varianti parasti klāti ar augļiem. 

Šis ēdiens ir laba alternatīva aukstai paģiru picai. Manakišs ir plāna mīkla klāta ar garšvielām, dažreiz arī gaļu un sieru, ko cep krāsnī un pasniedz aukstu. Ekstrēmie brokastotāji var to klāt arī ar spinātiem un čili pipariem. 

Roti ir vienkārša un plāna indiešu maize, kuru viegli pārklāt ar tipiskām picu sastāvdaļām - dārzeņiem, gaļu un sieru. To var cept krāsnī, vai arī klāt ar gataviem produktiem un ēst aukstu!