Ikgadējā tradīcija - kūka sev8

Tālāk darbojos ap marmelādi. Viss ir pavisam vienkārši - lielos kubiņus ar ūdenī samērcēta naža (lai marmelāde pie tā neliptu) palīdzību sadali mazākos gabaliņos.

Ar cepumiem arī viss ir vienkārši - ber tos bļodā un salauza ne visai mazos, bet arī ne milzīgos gabalos (līdzīgi tam, kādi tie ir paštaisītās šokolādes desās.)

Paņem mazu pauzīti, paskatās uz visām sastāvdaļām, pacīnās ar iekšējo vēlmi to visu apēst vienkārši tāpat un turpina darbu 😄

Laiks lielajai sastāvdaļu apvienošanai vienā veselumā - krējuma-cukura masā ber cepumus, samaisa, tad klāt pievieno marmelādi un atkal samaisa. Viss - kūkas masa ir gatava!

Masas transportēšana kūkas formā arī neprasa nekādas pārcilvēciskas iemaņas - bļodas saturu pārvietojam uz formu, mazliet pakratām un ledusskapī iekšā. Uz cik ilgu laiku.? Jo ilgāk, jo labāk.! (Visa nakts būtu ideāli.)

Tā kā man torte galdā bija jāliek jau nākamās dienas rītā, tad pie tās rotāšanas es ķēros jau vakarā. Rotājums nebūs nekāds ūber krutais - šokolādes glazūra, baltās šokolādes rozīte un nieciņi no marmelādes un cepumiem.

Kamēr ledusskapī atpūšas jau ar piena šokolādi noklātā kūka, es ķēros klāt galvenajam rotājuma elementam - baltās šokolādes rozei. Bildēs redzat visu tapšanas procesu - uzzīmēt ziedus uz parastas papīra lapas, virsū uzlikt kaut ko līdzīgu plastmasai (manā gadījumā tās ir sadaļu lapas no kladēm), ar izkausētas šokolādes un konditorejas pildspalvas palīdzību pārvilkt ar marķieri uzzīmētās līnijas, tad ielikt ledusskapī un, kad šokolāde sastingusi, ņemt nost no pamatnes un novietot uz kūkas. (Kāpēc bildēs ir 3 rozes, bet uz kūkas tikai 1.? Taisīju ar rezervi, jo nezināju, kura izskatīsies vislabāk.)

Un tā pēc visām veiktajām manipulācijām izskatās gatava kūka. Piekrītu - izskatās ne visai nopietni, bet tāds arī bija mans mērķis. Galvenais, ka garšas ziņā viss bija super - ne pārāk salda, ne pārāk trekna, ne pārāk cieta. (Kāpēc 7 sveces.? Tas tā, tīri simboliski; patiesībā esmu krietni vecāka 😄 Bet ne par to ir stāsts.)