Pienācis gurķošanās laiks. Katram ir sava labākā recepte un metode kā gurķus ielikt ziemai. Parādīšu kā gurķojos es, varbūt kādam noder.
Gurķojamies12
Tā ir mana gurķu dobe.
Salasītos gurķus labi nomazgāju un apleju ar tīru aukstu ūdeni. Gurķi ūdenī, vēsā vietā var gaidīt pat 12 stundas līdz atradīsies brīdis tos iekonservēt. Pat iesaka tos paturēt ūdenī - esot kraukšķīgāki.
Sameklēju dārzā svaigas garšvielas. Tās katrs var likt pēc savas gaumes. Man ir vesela garšaugu buķete: dilles, ķiploka daiviņas,upeņu, ķiršu, mārrutku lapas, lupstājs, selerija, timiāns, baziliks, estragons. No pirktajām garšvielām lietoju melno piparu graudiņus un nedaudz smaržīgos piparus.
Garšvielas nomazgāju , sasmalcinu un saberu tīrās burkās. Burkas iepriekš nedezinficēju, nekārsēju, tikai tīri izmazgāju.
Gurķiem nogriežu galiņus un cenšos pēc iespējas ciešāk sapakāt burkās.
Izmantoju elektrisko tējkannu, jo tajā var ļoti ātri uzvārīt šķidrumu.
Ar verdošu ūdeni apleju gurķus , uzlieku vāciņus. Arī vāciņus iepriekš nekarsēju un citādi neapstrtādāju. Vienīgais noteikums - tiem jābūt tīriem.
Apsedzu burkas ar dvieli uz apm 15 minūtēm.
Noleju no burkām padzisušo ūdeni tīrā traukā. Tagad pievienoju nolietajam ūdenim obligātās konservantu sastāvdaļas: uz 1 litru šķidruma lieku 2 ēdamkarotes ar kaudzīti cukuru un rupjo sāli, vienu ēdamkaroti etiķa esences. Izmaisu, lai cukurs un sāls izkūst. Uzvāru konservējošo šķidrumu - marinādi elektriskajā tējkanā, apleju gurķus burkās līdz augšai un aizvākoju. Apgriežu burkas ar vākiem apakšā.
Man vēl veco laiku aizvākotājs un metala vāciņi. Tagad pārdošanā ir jebkura tilpuma aiskrūvējamās burkas , tad daudz ērtāk.
Apsedzu burkas ar dvieli un aitādas vesti. Var apsegt arī ar ko citu, piem. siltu segu, lai siltums sagglabājas ilgāk. Manā praksē nav bijis gadījuma, kad šādi konservēta burka uzsprāgtu.