Siltzemju augs hurma (Diospyros) pieder pie ebenkoku dzimtas (no tiem iegūst tik slaveno melnkoku). Šī auga dzimtene ir Ziemeļķīna, Dienvidjapāna, kur to ezotēriski saista ar uzvaras jēdzienu. Pasaulē ir vairāk nekā divi tūkstoši hurmas šķirņu. Piemēram, Virdžīnijas hurmai augļi ir dzelteni, bet Japānas hurmai jeb kakiplūmei augļi ir sarkani un saldi. Latvijā hurmas ieved no Itālijas, Spānijas, Izraēlas. Tās ir spilgti oranžas; augļi ir lieli un smagi. Viena hurma sver apmēram 300 - 500 gramus. Gatavai hurmai mīkstums ir pusšķidrs un atgādina želeju. OMNOMNOMNOM
Pērkot hurmu, ieteicams izraudzīties košas krāsas augļus ar mīkstiem sāniem. Galvenā uzmanība jāpievērš augļa kātiņam – tam tāpat kā lapām, ja tādas ir klāt, jābūt pavisam sausam.
Diemžēl, glabāšanas un transportēšanas vajadzībām augļus parasti novāc vēl negatavus. Tādām hurmām ir izteikti savelkoša garša, tāpēc, lai tās ienāktos un būtu mazāk savelkošas, hurmas uzglabā labi vēdināmā, tumšā (bet ne sausā) telpā. Minēto piegaršu var arī mazināt, ja hurmu vienu dienu patur siltā ūdenī (30 – 40° C), kas izvelk tanīnus. Ir paņēmiens, kad šos augļus uz kādu laiciņu ievieto ledusskapja saldējamā kamerā vai ziemā izliek uz balkona vai lodžijas, jo tas arī mazina tanīnu saturu.
Kas hurmā vērtīgs?
Barības vielu ziņā hurma ir līdzvērtīga tādiem augļiem kā vīnogas un vīģes. Hurmas sastāvā ir cukuri (galvenokārt glikoze un fruktoze), kā arī olbaltumvielas, pektīnvielas un proteīni. Hurma satur arī tādus mikroelementus kā varš, magnijs, dzelzs, kālijs, jods, leikoantocianidīni, karotinoīdi un askorbīnskābe jeb C vitamīns (15mg/100g hurmas). Tās sastāvā ir ļoti daudz kalcija - 127 mg uz 100 gramiem augļa (apmēram tik pat cik pienam!). 100 gramu augļa satur 53 kalorijas. Tikpat daudz kaloriju ir ķiršiem vai dažu šķirņu āboliem. Hurma satur maz organisko skābju, tāpēc šis auglis ieteicams cilvēkiem, kam paaugstināta skābe kuņģī, un viņi nevar ēst, piemēram, jāņogas, citronus, dzērvenes.
Runājot par hurmu, īpaša uzmanība jāvelta tajā esošajiem cukuriem. Šie cukuri veido ceturto daļu no augļa masas un ir ļoti noderīgi sirds slimniekiem, jo labi baro sirds muskuļud, vienlaikus strauji nepalielinot glikozes daudzumu asinīs, kā tas mēdz būt ar parasto rafinēto cukuru. Hurma būs arī lielisks kālija avots, ja ēdienkartē papildus iekļausiet aprikozes un ābolus. Tāpat hurma lieliski garšos un būs veselīga arī dažādos augļu salātos.
Bet tas vēl nav viss – hurmai piemīt arī urīndzenošas īpašības, kas īpaši noder, ja sirds slimību gadījumā pret ķīmiskiem preparātiem izveidojies pieradums. Tādā gadījumā ieteicams 3 – 4 reizes dienā notiesāt pa vienam hurmas auglim un uzdzert virsū 100 g karsta piena. Efekts sajūtams jau otrajā dienā!
Šie augļi palīdz arī tiem, kuri cieš no dažādiem iekšējiem akmeņiem, jo ir bagāti ar magniju, bet tas stipri mazina iespējas saslimt ar minēto kaiti. Turklāt hurma palīdz izvadīt no organisma vārāmo sāli, kas savukārt atslogo nieru darbību. Bagātīgais karotīnu saturs (šajā ziņā hurma ir līdzvērtīga ķirbjiem, tomātiem, saldajiem pipariem) sargā no saslimšanas ar audzējiem: zinātniski pierādīts, ka tie, kas lieto daudz karotīnu saturošu augļu, ievērojami mazina risku saslimt ar plaušu vēzi, un tas jāņem vērā tiem, kas smēķē paši vai tiek pakļauti «pasīvajai smēķēšanai».
Šis auglis ir noderīgs arī mazasinības gadījumā, labvēlīgi ietekmē gremošanas traktu, žultsceļus, aknas, un, ja nu kam var piesieties, tad vienīgi tā savelkošajai garšai, ko rada lielais tanīnu saturs. Taču te lietā var likt dažādus kulināros paņēmienus. Ir arī šķirnes, kas nav tik saldas, taču arī savelkošās garšas tām maz.
Hurma tautas medicīnā
Tautas medicīnā to lieto kā diurētisku līdzekli un pie hipertonijas, ārīgi – pie furunkuļiem, brūcēm (svaigu augļu mīkstumu bez sēklām) un asiņošanām (sausu lapu pulveri). Noder vairogdziedzera slimību gadījumā (jo satur dabisko jodu), kā diētisks produkts pie dažādām gremošanas orgānu saslimšanām, kā spēcinošs līdzeklis pēc pārciestām slimībām. Augļu sula ir baktericīdi aktīva. Pret klepu un bronhītu augļus ēd 2 – 3 reizes dienā.
Dziednieciskā nolūkā 5 g hurmas augļu kātiņu vāra 1,5 glāzēs ūdens 10 minūtes un ļauj iestāvēties 1 stundu. Lieto pret žagošanos un urīna nesaturēšanu naktī.
Hurma kulinārijā
Hurmu galvenokārt ēd svaigā veidā. Ja hurma ir ļoti gatava un izšķīdusi, to pievieno jogurtam, bet cieto griež šķēlītēs un pievieno salātiem vai izmanto ēdiena dekorēšanai. Šo augli var ēst kopā ar sieru vai zivju ēdieniem – garšos ļoti labi! Var pagatavot arī pildītu hurmu. Nogriež „vāciņu”, ar karoti uzmanīgi izņem ārā mīkstumu, sagriež to gabaliņos un sajauc ar dažādām sāļām vai saldām piedevām, teiksim, maigu sieru vai putukrējumu, saldējumu u.t.t. Pagatavoto masu pilda hurmā un pasniedz kā uzkodu vai vieglu desertu.
BILDES:
