Smadzenes... Ēst smadzenes? Fūūū, Pēēē! Vismaz 70% letiņu, izdzirdot šādu vārdu svienojumu, viebj seju baisās krunkās. Nezinu, kāda rabarbera dēļ šis subprodukts nav iecienīts mūsu tautas virtuvē. Nevienam taču nesagādā riebumu smērēt uz maizes aknu pastēti vai šmorēt cūkas dibena vaigu (lasīt- šķiņķis). Savā būtībā tās tādas pašas lopiņa ķermeņa daļas vien ir. Franču virtuvē, savukārt, teļa un jēra smadzenes ir delikatese. Tām ir maiga, krēmīga, ne ar ko nesalīdzināma struktūra.
Ja nu kāds ir saņēmies pagatavot sev vakariņas no smadzenēm, jārēķinās ar problēmām galvenās izejvielas sagādē. Cik zinu, Latvijā latvijā ir aizliegta liellopa smadzeņu tirdzniecība. It kā- kāds ES likums. Nezinu, laikam Latvijas birokrāti kārtējo reizi pārcentušies, jo Rietumeiropā nav nekādu problēmu tās nopirkt lielveikalā. Esmu dzirdējis, ka Centrāltirgū var dabūt cūkas smadzenes, ja nu kāds iedvesmosies no mana raksta. Vienīgā problēma- tās ir dikti mazas un parasti sašķaidītas ar cirvi.
Vēl es varētu uzskaitīt visas uzturvielas un mikroelementus, ko mums ir iespēja uzņemt, tās apēdot. Bet, loģiski domājot, ja orgāns atbild par visu lopiņa ķermeni un koordinē katru tā kustību, sākot ar zāles graušanu, beidzot ar purkšķināšanu, tad tas noteikti nesastāv no s.diem, bet kaut kā vērtīga.
Ķeramies pie darba!
Es katrā ziņā tādas nesadūšotos ēst... tāpat kā buļļa pautus, kas skaitās delikatese.