Dīvaini ēdieni uz pasaules.2
Domājams, šokolādes olas “Kinder Surprise” princips zināms daudziem. Šokolādes olā ir paslēpts neliels pārsteigums – mantiņa, ar kuru var rotaļāties pēc šokolādes čaumalu notiesāšanas vai nolobīšanas. Pēc līdzīga principa darbojas arī Dienvidaustrumāzijas valstīs izplatītais gardums “balut”. Tikai atšķirībā no šokolādes olas, “balut” gardumā nav mantiņas. Tā ir īsta ola ar īstu čaumalu un īstu vistas vai pīles embriju tajā. Olas ar putnu embrijiem tiek liktas vārīties īsi pirms izšķilšanās. Kad ola uzvārījusies, čaumalā joprojām esošais embrijs ir gatavs ēšanai. Singapūrā un Filipīnās šis ēdiens ir aptuveni tas pats, kas ASV hotdogi. Tos pārdod uz ielām un īpaši iecienīti vārītie embriji ir pie vēsa alus kausa.
Skotiem, domājams, padevies izveidot vienu no visu laiku dīvainākajiem un šķebinošākajiem ēdieniem, proti, kuņģa gļotādā ietītas aitas iekšas (sirds, aknas un plaušas). Turklāt tas ir skotu tradicionālais ēdiens. Iekšas tiek vārītas aptuveni trīsarpus stundas līdz tās ir gatavas pasniegšanai. Katrs pēc savas gaumes var piebērt arī šķipsniņu sāli vai citas atbilstošas garšvielas. Paši skoti gan teic, ka, neskatoties uz diezgan nepatīkamo aprakstu, šim ēdienam piemītot pikanta garša.
Dažviet pasaulē galdā tiek celti dažādu dzīvnieku sēklinieki, taču Ķīnā jaka sēklieniku ēšana nevar būt iedomājama bez dzīvnieka dzimumlocekļa apēšanas. “Pūķis iekāres liesmās” – tāds nosaukums ir dots ēdienam, kas pagatavots no jaka dzimumlocekļa. Šis ēdiens ir diezgan populārs, jo tiek uzskatīts, ka tas ir labs ādai.
Dienvidāfrikas smalkākajos restorānos gardēžiem labprāt patīk pamieloties ar kazas galvu, kas tiek likta galdā komplektā ar smadzenēm, mēli un ausīm. Tradicionāli galvai tiek pielikti klāt arī sīpoli, ķiploki, tomāti, ingvers un čili pipari. Ja restorāna pavārs būs īpaši viesmīlīgs vai ja restorāna apmeklētājs tiks uzskatīts par gana cienījamu viesi, apmeklētājs kā īpašu gardumu saņems arī kazas aci.
Sankadži ir Dienvidkorejā izplatīts ēdiens, kura pamatā ir dzīvi astoņkāji. Tie dzīvi tiek sagriezti gabaliņos, aplieti ar sezama sēklu eļļu un pasniegti, dzīvnieka kājām joprojām kustinoties pa šķīvi. Šī ēdiena notiesāšana var būt ne tikai mentāli smags pārdzīvojums, apzinoties, ka tiek ēsta vēl joprojām dzīva būtne, bet arī fizisks izaicinājums, ņemot vērā, ka astoņkāja taustekļi pielīp pie visa, ar ko tie saskaras.