Čebureki manā gaumē38

Savulaik meklēju to īsto un vienīgo čebureku recepti, kas būtu pa prātam tieši mūsu ğimenei. Čebureku recepšu ir daudz, bet kopš bērnības ar pareiziem čeburekiem asociējas plāna mīkla un izteikti sulīgs pildījums. Tā nu izpētīju dažādu tautu čebureku receptes un ar mēğinājumu un kļūdu metodi nonācu pie tādu čebureku receptes, kas sniedz baudu vēderam. Tā kā šo gardumu negatavoju bieži, tad nolēmu negaidīt līdz nākamajai reizei, bet padalīties ar citiem.
Mīklai nepieciešami tikai milti, ūdens un sāls. Miltu un ūdens attiecība ir apmēram 2:1 (reizēm milti uzņem vairāk ūdeni, tad, loğiski, pievienotā ūdens daudzums būs lielāks). Šoreiz man uz 300g miltu izgāja gandrīz 200g ūdens, klāt šķipsniņa sāls un mīcīt, mīcīt un vēlreiz mīcīt, minūtes 20 vismaz. Pēc sajūtām čebureku mīkla ir daudz stingrāka par pīrāgu mīklu. Varētu rasties jautājums, kāpēc tik traki jāmīca? Tas arī ir čebureku noslēpums. Kārtīgi izmīcīta mīkla ne tikai ir elastīga, to var izteikti plāni izrullēt, bet arī tā nesūc iekšā lērumu eļļas. Mīkla gatava, lieku malā atpūsties. Pa to laiku gatavoju pildījumu. Pildījumā šoreiz cūkgaļa (arī Aizkaukāza iedzīvotāji, kuriem reliğiskā piederība neliedz, mēdz taisīt čeburekus ar cūku). 250-300g liesa cūkas šķiņķa sakapāju ar blendera palīdzību viendabīgā masā, var malt ar gaļas maļamo mašīnu, bet tik neliela gaļas daudzumu dēļ negribu to smērēt. Vēl blenderī smalki jo smalki sakapāju dūres lieluma sīpolu. Pievienoju sīpolu gaļai, piemetu sāli un melnos piparus, samīcu visu kopā. Tad pievienoju pāris karotes skābā krējuma un drusku ūdens, samaisu masu, tai jāsanāk mīkstai, viegli plūstošai. Tālāk seko stāsts bildēs.