Heijā, spokucīši! Končas vai dzīvību?! 
Vispābā eZZiiC jau pasen konstatēja, ka ir riktīgs negausis. Sapērk viskautko, ietucī leCskapī. Aizmirst. Sapērk vēl. Kad nu tucīs atkal, konstatē, ka jau viss ir pietucīts 
Tā nu šoreiz sanāca ar mazajiem baklažāniņiem. Neko sliktu nedomādami, jamie mierīgi gulēja vēsumā, kamēr neizturēja un sāka lēnām zaudēt cerību. Tādus nu tos eZZiiC uzgāja un saprata, ka mērkaķa tempā k-kas ir jādara, jāglābj mazie cmukulīši.
Bet jā, nu pie lietas
Vispirms radās doma uzčinīt apakšmērcīti. Tādam nolūkam tika smalki sašņikāti - sīpolēns, sarkanās papricītes pusīte, ņiprais ķiplokzēns un krāsainie tomātēni. Bildē piedalīties nokavēja zaļumu kaudze (oregano, timiāns, pētersīļi un dillītes).
Vispirms uz pannas eļļā iekrāmē papricīti, tad sīpolēnu, tad tomātēnu. Katru piegājienu zem vāka mazliet pasautē. Kā pēdējie nāk zaļumi, ķiplocēns, sāls un piparēni.
Kamēr mērcīte top, sagriež nabaga baklažānīšus, atlikušos tomātēnus un noslēpušos kabacīti.
Mērcīti eZZiiC gribēja samiezerēt, bet beigās tomēr nācās pasaukt palīgā blenderīti.
Mērcīti ielej formītē, izlīdzina.
Pa virsu krāšņās rindās kārto dārzenīšus. Uzkaisa baziliku, kaltētu ķiplociņu pulveri, mazliet sāli un piparus, tad nedaudz pārslaka ar eļļu. Foliju virsū un uz pusstundu vai mazliet vairāk cepenē iekšā gan.
Cmukais gardums no cepenes ārā gan un kārdina ar trakām smaržām. Bet jāpaciešas līdz rītam...
Darbiņā uzsildīts, ar svaigiem lociņiem pārkaisīts, un krējuma piešpricīti saņēmis, gardums tā vien nevarēja sagaidīt ēdājus. Mnjammm!!! 
No baklažāniem sanāk super zacene, pārbaudīts, ja rokas no pakaļas neaug, tad razultāts vienmēr ir lielisks. Man vienīgā problēma ir eļļas daudums.
O ratatujs! Vēl pa virsu biku parmezāniņu un klāt labu vinčuku un ar Dievu skaidrais prāts 
