Bērnības lielākais brīnums- "kuģīši". Un labākā uzkoda. Mamma man stāstīja veselu stāstu par šīm uzkodām, bet es diemžēl to neatceros, jo tas bija vājprātīgi sen. Bet šī elementārā recepte palika galvā uz mūžu.
Nepieciešams:
Olas (1 ola- 2 kuģīši);
Lociņi, dillītes;
Majonēze (ideāli provansas);
Rudzu maize (alternatīva- tautā sauktais "ķieģelītis");
Ķiploka daiviņa (vairāk maizes riciņas- vairāk daiviņas);
Laiks.
Nomazgā olas, lociņus un dilles.
Sākam vārīt olas 10-15min. Lielāka uguns- īsāks laiks vārīšanai. Ja negribās, ka olas pārplīst, olas kādu laiku paturi istabas temperatūrā, ja vari- izdur ar adatu olā mazu caurumiņu vai vārāmajam ūdenim pieber ēdamkaroti (vai arī mazāk) sāls.
Šīs maizītes liec tosterī, lai apgrauzdējas. Var arī maizīšu pannā. Kamēr karstas, iezied ar ķiploka daiviņām. Nom nom- iekožam spēka pieplūdumam.
Izdaram pašsaprotamu lietu- karstās olas ieliekam aukstā ūdenī, lai ātrāk atdziest, nomizojam olas un tās smuki pārgriežam uz pusēm.
Varam darīt 2 dažādos veidos tālāko procesu:
1. Laiks ir pa pilnam
Izņemam olas dzeltenumu, tos saliekam kādā bļodiņā, sajaucam ar majonēzi. Piepildam konditorejas maisiņu ar maisījumu, smuki iespiežam olās. Lociņus iespraužam olā, smuki pieliekam dilles.
2. Slinkums
Uz olu dzeltenumiem uzpilinam majonēzi, saspraužam lociņus un uzmetam va virsu dilles.
Slinkuma variants.
Vakar ciemos nogaršoju interesantu ēdienu - ceptu kabaci. Parasti man cepti kabači negaršo, bet šitiem bija virsū uzmests cepts sīpols un tas viss parskaisīts ar sieru vai biezpienu, nevarēja saprast - un sacepts kopā. Garša brīnišķīga, žēl tikai, ka viss tas burtiski peldēja eļļā. Vajadzēja pēc cepšanas nolikt katru šķēlīti uz papīra dvieļiem, lai eļļa uzsūcas, būtu garšīgāk.
