Jaunam pārim Kristofam un Šaunai nebija naudas, lai nopirktu sev personīgu māju vai labu zemes gabalu, lai to tur uzceltu. Tomēr Kristofs bija arhitekts, tādēļ izdomāja ģeniālu plānu, kā atrisināt radušos situāciju.
Vīrs un sieva katru dienu nozuda skābbarības tornī.5
Viņš izpētīja zemes gabalus dzimtās Finiksas apkaimē. Agrāk te bija ferma, bet pilsēta paplašinājās un sāka celt privātmājas, ap šo zemes gabalu. Ar laiku, arī fermas teritoriju iztirgoja apbūvei. Tukšs palika tikai zemes gabals, kur atradās skābbarības tornis.
Nevienam negribējās noņemties ar šo zemes gabalu, tādēļ to tirgoja par pazeminātu cenu. Nedaudz paplānojis, Kristofs izdomāja, kā izveidot no torņa pilnvērtīgu māju!
Laulātais pāris nopirka šo zemes gabalu, un darbi varēja sākties! Sākumā torni pilnībā izjauca, izveidoja noturīgu fundamentu zem tās un notīrīja metāla loksnes no rūsas.
Tad torni atgrieza iepriekšējā vietā un pakāpeniski sāka to mainīt no saimniecības ēkas uz dzīvojamo. Sakarā ar to, ka darbs notika tikai brīvajos brīžos, jaunās mājas iekārtošana izstiepās uz ilgiem diviem gadiem.
Visu šo laiku, kaimiņi vienkārši nepacietībā dega, redzot būvdarbus. Visiem bija ļoti interesanti, kas gan no vecā torņa izdosies.
Kad māja bija gatava, jaunie saimnieki uzaicināja visus kaimiņus, un tie bija sajūsmā no redzētā!
Neskatoties uz to, ka pirmā stāva platība bija tikai 17 kv2, iekšpusē viss bija izplānots ļoti efektīgi. Te bija viss nepieciešamais dzīvei.
Protams, mūsu ziemām šāda māja nez vai derēs, bet kā vasarnīca – tas ir lielisks variants! Pastāsti arī draugiem par Kristofa radīto, varbūt kāds iedvesmosies un radīs ko līdzīgu!