Labs vakars, šodien bija tāds vēsāks laiks. Līdz ar ko nebija vēlmes doties pie atpūsties pie ūdeņiem. Tamdēļ devos uz garāžu "atdzīvināt" vēl vienu cirvi. Man šonedēļ paveicās spoks DamnRiga man atdeva veselu kaudzi ar veciem cirvjiem. Dažs labs, izskatās tāds, ka bija jau tais laikos kad Mozus savus baušļus rakstīja, līdz ar ko tie cirvji arī ir interesanti. Šodien izvēlējos vienu no DamnRiga dotajiem cirvjiem, tas būs dikti vecs malkas skaldāmais cirvis. Bija dikti žēl to graizīt, tamdēļ es to apslīpēju, nopulēju un uzasināju. Nu, tad sākam fotoreportāžu
Taisām paši no PSRS laiku cirvja ko vizuāli jēdzīgu, 3. variants.22
Tāds tas nabags izskatījās, laiks to nebija žēlojis un iepriekšejie saimnieki arī. Jo laikam tika izmantots pa maksimumu, ir ar "kuvaldu" pamatīgi atdauzīta cirvja augšdaļa. Laikam skaldīja pamatīgus bluķus.
Atīru cirvi no rūsasas, noslīpēju nost atdauzītās malas un pāreju pāri ar smalko smilšpapīru.
Pēc darbošanās ar smilšpapīru, sākam atjaunot cērtamo daļu.
Diezgan daudz nācās veidot aso daļu, jo sākuma asā daļa bija pamatīgi norūsējusi. Cirvis kļuva par nelielu gabaliņu īsāks.
Nopulēts un uzasināts. Pulēt līdz hroma spīdumam negribējās, jo cirvja tumšā krāsa pati par sevi labi izskatās.
Sameklējam kātu un uzzīmējam uz tā sev vēlamos zīmējumus.
Zīmējumi gatavi, tagad iededzinam tos ar dedzinātāju vai lodāmuru.
Zīmējumi iededzināti, no savas vecās kurpes pazoles kātam uzmeistaroju apakšējās daļas aizsardzību. Jo kad cirvis mēdz nokrist tad parasti uz kāta apakšējo daļu un tad kāta apakša parasti deformējas. Šādi vismas tas tiks pasargāts.
Ieķīļojam kātu cirvī.
Smukumam vēl apliku ādās stremelīti, tā ņemta no vecas ādas somas, siksniņa.