Taisām nažus, variants Nr.1, no gultņa.17
Liekam apsmērētos nažus iekšā krāsnī. Sagaidam kad uzkarsīs.
Ņemam ārā un liekam iekšā eļļā, vislabāk šāda veida rūdīšanai esot izmantot lineļļas un olīveļļas sajaukumu. Bet pa rokai pagaidām tādas nebija, tamdēļ izmatoju motocikla motoreļļu.
Sagataves ir atdzisušas, notīram tās.
Un veicam asmeņa darba daļas pārbaudi uz stikla pudeles. Asmenis griež stiklu vai nē. Ja griež tad ir ok, ja nē tad mēģinam pārrūdīt no jauna.
Stiklu griž abi asmeņi.
Interneta ārēs es biju noskatījies, ka pēc rūdīšanas ir viens veids kā var redzēt, kas nazim ir norūdījies un, kas ne. Izrādās ja nazi ieliek 5% slāpekļskābes šķidrumā tad naža norūdītā daļa iekrāsojas tumša, bet nenorūdītā daļa ne. Man paveicās, ka garāža kaimiņos mīt sen izbijis fotomākslinieks, pie kura šāda skābe bija saglabājusies no PSRS laikiem. Par simbolisku smaksu es no viņa vienu pudeli izdīcu.
Un šeit var redzēt manas nepacietības un steigas rezultātu. Vienu sagatavi es izrāvu no krāsns par ātru un naža darba daļa bija uzkarsusi tikai vidū tādējādi asmeņa sākums un beigas nenorūdījās. Otra sagatave bija krāsnī ilgāku laiku un uzkarsa gandrīz pilnībā. Beigu daļā palika nenorūdījies mazs gabaliņš.
Atcerējos beigās uztaisīt vēl divas pārbaudes, uz vienas no sagatavēm uzkāpu virsu ar visu savu svaru 120kg, noliekot sagatavi uz šveilera malām, pat neielocījās. Un vēl viens eksperiments pamēģināt ar naža rūdīto daļu iesist šveilara malās robus, pārbaudot vai asmenis to izturēs, izturēja un pat asmenī neizveidojās robi. Tie gaišie pleķi ir atlekusi oksīda kārtiņa kura izveidojās pēc pabūšanas skābē.
Paldies par uzmanību, nākamajā reizē mēģināšu uzmeistarot nazi pilnībā ņemot vērā tagadējo pieredzi un labojot kļūdas.
