Tiek izvilkts maģiskais koferītis un tur mēģinu atrakt īstās pretendentes.
Pēc 5 minūšu rakšanas atsijājās 3 finālistes. Mazas spīdīgas skrūvītes, kas priekš durtiņām tomēr izskatās pa garu un divi dažādi veidi celtniecības "blusu". Nu tagad nu galdniecībai pietuvināti ļaudis var teikt biezu vārdu - eņģu skrūvēšanai tika izvēlētas melnās celtniecības "blusas".
Kārtējais secinājums, ka cilvēks ir nepilnīgs radījums, kuram ir tikai divas rokas, toties ideju pilna galva. Eņģite tiek uzstutēta uz skrūvju kārbiņas un tad jau ir pāris manipulācijas ar urbjveidīgu skrūvekli un eņģīte ir klāt.
Kur skrūvju kārbiņa par mazu, tur der maģiskais koferītis.
Nu tagad, durvis ir vietā - jāmet tas pasākums ir vēkšupēdu.
Pa tik, ka skapītim dižas kājas nav paredzētas, bet uz punča gluži nesēdināsi tāpēc liekam apakšā vienkārši līstītes. Uz ātro "piekožu" ar paris melnajā, bet pēc tam jau iesēdinu galvas un jau bišķi zolīdāk ar tām pašām melnajām (diemžēl gan ar smalko vītni).
Tagad, lai nebūtu speciāli jāgaida pēctam, ar pigmentu piekrāsojam nedakrāsotās vietas. Kaut kā dēļu gali, bija iepriekš palikuši bešā.
Lai neapgrūtinātu sevi ar pārlieku mērīšanos uzveidoju fiksi mazu šabloniņu, lai varētu precīzi saurbt skrūvju vietas.
Bet lai dzīve neliktos kā bombonga, atkal mazais aplauziens - skrūves pa garu un šķiet ka pat maģiskais koferītis nelīdzēs.
Bet nu es jau nebūtu nekāds spokveidīgas lai sāktu tāpēc raudāt. Pāris caurumi nedaudz resnākā dēlītī un ar flekšveidīgo skrūvēm galus nost.
