STREBI STIPRU PUPU ZUPU,
TAD TU BŪSI STIPRS!
Atceroties šo bērnības pantiņu, pastāstīšu kā neparedzēti tiku pie pupu zupas.
Jau iepriekšējā rakstā Gudrās bekas rakstīju kā sestdien, 5. oktobrī braucām pārbaudīt manu dārzu pēc agrīnajiem septembra-oktobra mīnusgrādiem. Tagad parādīšu savas darbības ne tikai ar salasītajām bekām, bet arī ar pusapsalušajām turku pupām un salaizturīgajiem dārza zaļumiem, ko savācām un atvedām līdzi.
Pupu raža šogad bija laba, tās gatavojās pakāpeniski un liela daļa jau sen atvestas izlobītas un nokaltētas uz Rīgu. Nu ņēmām nost steigā visas pēc kārtas, lobījām no slapjajām apsalušajām pākstīm un šķirojām. Lielākā daļa labas, tikai neder glabāšanai un jānovāra jau šovakar, lai nesāk bojāties.
Tā mana tiesa, meitai vairāk, jo viņai ēdāju vairāk. Vakarā pupas nelielā ūdens daudzumā novāru un turpat katliņā atstāju, jo nav vēl zināms izlietojuma veids. Vēl jāsteidz savu beku daļu apstrādāt.
1. Kad beciņas salasītas, pēc iespējas ātrāk (kamēr nav piekaltušas) jānovelk no cepurītēm brūnās ādiņas.
2. Sasmalcina sēnītes.
3. Uz sausas pannas cep kopā ar sasmalcinātu sīpolu, kamēr izgaro liekais ķidrums.
4. Pievieno svaigu sviestu, turpina cept nemitīgi maisot.
5. Pievieno sāli un turpina cept kamēr sviests izkūst un kļūst zeltaini brūns.
6. Sēņu sagatave ēšanai. Pēc vajadzības var tūdaļ uz pannas gatavot krējuma mērci, var nolikt vienkārši ledusskapī, ja izlietos dažu dienu laikā, vai slēgtā traukā iesaldēt vēlākai lietošanai.
Pagaidām ideju pielietojumam nav. Rīt svētdiena, tad vēl būs jāsagatavo garšaugu- tomātu mikslis ziemai.
1. Produktu sortiments man kā praktiskai latvietei bieži ir tāds. kas steidzami jāizlieto. Proporcijas nav stingri noteiktas. Šoreiz bija apm. 1 kg ļoti gatavu tomātu, viena ķiplokgalva, trīs sīpoli, saišķis lapu seleriju, pētersīļu, lupstāja zariņš, sauja dzērveņu (diemžēl baziliku salna nokoda pirmajā naktī). No veikala garšaugiem daži smaržīgie pipari, melnie piparu graudi un divas lauru lapas, sāls.
2. Tomātus šādam mikslim, ko blenderē, neblanšēju. Šoreiz tomāti labi nogatavojušies un miziņas viegli lobījās bez tomātu karsēšanas, tāpēc daļu noņemu.
3. Tomātus sagriež gvk. tāpēc, lai redz ka iekšā nav sācis bojāties. Kiploki, sīpoli, dzērvenes un pārējās veikala garšvielas jau zem tomātiem, izņemot sāli.
4. Zaļās dārza garšvielas nav jāsagriež smalki. Tām virsū vēl pusglāzi ūdens, lai uzsākot karsēt nevelk pie katla dibena.
5. Katlam uzlieku vāku un sāku karsēt, tikai pa laikam apmaisot. Vārīšanas process apm. 20 minūtes.
6. Var ļaut mazliet padzist, tad sablenderē. Pievieno sāli pēc garšas. Ja tomātu ir bijis pavairāk, var pirms blenderēšanas nosmelt daļu aromatizētās tomātu sulas un izlietot atsevišķi, lai mikslis nav šķidrs.
7. Uzkarsē, salej nelielos traukos un aizvāko. Otrs variants - sapilda mazajās ledussaldēšanas formītēs, sasaldē, tad sasalušos kubiņus saber slēgtā kārbiņā vai plastmasas maisiņā un glabā saldētavā. Labi noder ziemā pie daudziem ēdieniem un kā piedeva cepeša iemarinēšanai.
Pāri palika katls ar nelielu aromātiskas masas pārpalikumu.
Te arī dzima fiksā ideja pupu zupai ar ceptu sēņu piedevu, jo pupas jau pusvārītas un bekas saceptas gaida no vakardienas.
Netīk pat vairs fotografēt tik vienkāršas lietas. Labāk īsumā pastāstīšu.
Katlā, ko nemazgāju no nupat vārītā mikšļa, ieliku vakar vakarā novārītās turku pupas, nupat nomizotos un sasmalcinātos trīs kartupeļus, vēl trīs notīrītus un sasmalcinātus burkānus, pārlēju ar svaigu ūdeni un visu vārīju kamēr kartupeļi un burkāni mīksti. Pupas jau pirms šīsdienas vārīšanas bija pusmīkstas, tagad daļa pašķīda un zupa kļuva tumīga. Atlika beigās pievienot pusi no saceptajām bekām un sāli. Zupa pusstundā gatava.
Skābais krējums arī labi pieder jau tā krāšņajai garšu buķetei.
Parasti savu gatavoto ēdienu neslavēju, bet šoreiz pazvanīju meitai sakot, ka tik gardu pupu-sēņu zupu ēdo pirmo reizi mūžā.
Paldies, ja pietika pacietības lasīt!
