Lūk arī uzrakstīts, kā tam visam jābūt. Zem klauvējamā sūta zvanīt un zem zvanamā sūta klauvēt. Pie tam tas viss ir ar pamatīgām kļūdām. Tie kas takstus nelas noteikti man komentāros to uzjautās.
Pa priekšu tekstu uzrakstu uz kompja un mēģinu piemeklēt interesantāku fontu.
Tad drukāju laukā.
Atceros tos laikus, kad cienā bija koppapīrs un līmēju ar skocu to visu klāt pie dēļa un pārvelku burtu kontūras.
Ā re če. Teksts nu ir uz dēļa. Tā apstrādāju abus dēlīšus.
Lūk arī nākošais darbarīks. Tas vēl ir saglabājies no krievu laikiem. Vads gan nežēlīgi ciets. Visai grūti ar tādu strādāt.
Tapuši jau pirmie vārdi. Teksts dedzinās iekšā tīri neko.
Abiem dēļiem teksti iededzināti. Prasās vēl kautko klāt.
Bilde arī tika papildināta.
Ja dēlis ir pa ko klopēt, tad vajag arī ar ko klopēt. Depiņā tika nopirkts koka āmurs. pašam kautkā nevilka taisīt, un arī materiāla tāda nemaz ar nebija. Jāieurbj dēlītī un āmurā caurumi, lai var piebantēt vienu pie otra.
Varbūt es maldos..., bet nevajadzetu būt otrādi? āmuram pie - luc klopejat..., un zvanam- pie luc zvant...? Tā tas domāts?
Man nenormāli patīk šī ideja, būtu man māja, noteikti tādu vēlētos pie savām durvīm!
