Kārtējo reizi atgriežoties no ārvalstu komandējuma, kāpņu telpā pieraudzīju šo. Sieva saka ka stāvot jau divas nedēļas. Nobrīnījos, ka neviens nav savācis, nolēmu uzsākt nelielu projektu. Vēlāk arī sapratu kāpēc nevien nebija aizstiepis, svēra apmēram 70 kg. 
Labi ka ik pa laikam pacilāju svarus, aizstiepu mājās. 
Jo acu priekšā padarījās vīzija kā tam galdam būtu jāizskatās. Kā redzat dizains galīgi pēc dibena.
Neko tādu līdz šim neesmu darījis, redzēsim kas sanāks.
Lūk arī vaninieks.
Jābrauc sagādāt materiāli, sieva piedalās pie flīžu krāsu izvēles. Kamēr sieva krāsojas, izmantoju laiku un ņēmu ar 400 smilšpapīru nomatēt.
Blin nepareizā flīze paņemta, jābrauc atpakaļ uz būvmateriālu veikalu.
Nu it ka vis ir sagādāts. Instrumenti kā jau kārtīgam vīrietim vienmēr mājās.
Kokam ir nelieli defekti, bet tam esmu sagādājis pastu.
Sākam dauzīt veco flīzi, kamēr nav vakars. Jo grab ne pa jokam.
Māla flīze, šķembas lido uz visām pusēm, jāvelk brilles.
Novācot lauskas sapratu ka jāvelk arī cimdi. Labi ka instrumentu kastē visādi brīnumi sagādāti.
Dabūju iesvīst, jo flīze bija labi pielīmēta. Bet pēc apmēram 40 min, vis nost.
Flīze paņēma līdzi arī nedaudz to ko nevajadzēja! Bet labi ka sagādāju pastu.
Neviens i nevarēs atpazīt, kad sāks meklēt rokā, kurš no podjezda nospēra galdu.
Kā paņēmi rokās urbi, tā uzreiz visi kaķi pazuda!
A pirms tam tādu interesi izrādīja, kas notiks 
Nu ko, tagad jāgaida tik turpinājums.
