Pabrīdinu uzreiz, šis vairāk ir lasāmraksts un procesa bilžu nav :(
Nu jau pagājis kāds laiks kopš iepriekšējā raksta par ebay sūtījumu. Daudz domāju un darīju, bet maz fočēju :D, tādēļ pīpe jau gatava bet raksts tāds švakāks. stāstīšu par pīpes uzbūvi, materiāliem un citām lietām saistībā ar pīpēm (pirms taisīju nācās šo to pameklēt).
rakta galvenā doma ir izstāstīt kā no šī
un šī iegūt pīpi
visu sāk ar urbumiem. galvenais, lai tie ir precīzi, bez nobīdēm. jau urbjot jāapdomā kādu formu taisīt (vēl labāk, ja to izdomā pirms taisīšanas :D ). es precīzu formu izdomāju tikai procesa gaitā :D
urbjot jāaprēķina cik dziļi urbt, jo pastāv iespēja, ka pīpējot koks var izdegt
šis ir ļoti svarīgs urbums. jāuzmanās, lai urbis urbjot nenobīdās, citādi būs sūdi :D kā arī precīzi jāaprēķina kur urbt tā, lai vēlāk slīpējot nesanāk caurums
šis caurums vajadzīgs iemutei, būtībā kā tapa. arī jābūt precīzam, jo, ja tumšākajā daļā ir kaut neliela gaisa starpa, tad tur uzkrāsies pelni un tas apgrūtinās pīpes tīrīšanu
par laimi iemute nebija jāurbj :D daudz bija jāslīpē, un tā kā tā ir gumija, tad slīpēšanas process smakas dēļ nebija pārāk patīkams, aptuveni kā dedzinot gumiju
vislaikietilpīgāk bija veidot iemutes formu. ar fēnu ilgi sildīju to lai izveidotu ieliekumu un ilgi čakarējos ar tapu iemutes galā tā lai tā pēc iespējas precīzāk piekļautos kokam un lai pietiekami stingri turētos iekšā
tāds lūk rezultāts pēc caurumu izurbšanas atliek lieli slīpēšanas un beržšanas darbi. lielumus noņēmu ar šmirģeli, pārējo ar vīlēm un smilšpapīriem
iemutis turās pietiekami stingri
un sķirbu starp to un koku ar aci grūti saskatīt
Tiešām labs. Ieturēts dizaina tradīcijās. Paceļās jautājums tikai par iemuti, vai lietojot tas neodīs un nedos ķīmisku garšu. 70to gadu vāciešiem tā bija problēma.
