Sveiki ! Sāk jau tuvoties ziema , jāsāk domāt par to kā barot Meža Dzīvniekus ..
Ceru , ka patiks . : )
Dzīvnieku piebarošana vai dabiskā izlase
Vispirms jau rodas jautājums – vai tā vispār ir problēma, ka dzīvnieki ziemā iet bojā tāpēc, ka nespēj sev atrast barību?
Varbūt tāda dabiskā izlase ir pilnīgi normāla parādība. Jānis Ozoliņš izskaidro: «Problēma sugai, protams, neradīsies, un tieši dabiskā izlase ir nepieciešama sugas izdzīvošanai. Cilvēks vēlas būt cilvēcīgs, kas, iespējams, nav dabiski, bet tas ir vairāk filozofisks jautājums. Taču cilvēks kā suga salīdzinājumā ar citām pagaidām ir nodzīvojis visai niecīgu laiku, tāpēc mūsdienu cilvēce ir tā norūpējusies par bioloģiskās daudzveidības, proti, citu sugu un tieši dabiskās izlases procesu saglabāšanu. Piebarošana pilnīgi noteikti ir pretrunā ar šo mērķi. Tomēr ikdienā tik ļoti gribas parūpēties arī par indivīdu.»
Privātpersonas un dzīvnieku barošana
Vai tiem, kas dzīvo tuvu mežam, vajadzētu barot meža dzīvniekus? Ja nu tāpēc dzīvnieki biežāk apciemos labvēļu dārzus un nodarīs kaitējumu mājdzīvniekiem? Ja dārzs nebūs pienācīgi sagatavots ziemai (nožogojumi, aptīti augļkoku stumbri, uzziesti vai izsmidzināti repelenti), dzīvnieki bargā ziemā nodarīs postījumus neatkarīgi no tā, vai tiek piebaroti, vai nē. Cilvēki, kuri izšķiras par dzīvnieku piebarošanu, to vienkārši vēlas, un šī rīcība dažkārt ir pat vairāk nozīmīga viņiem pašiem, nevis dzīvniekiem. Ja barība nav iepriekš īpaši sagatavota, var izmantot sadzīves pārpalikumus – dārzeņu mizas, atgriezumus, nelielos daudzumos sakaltušu maizi, ābolus. Siens palīdzēs staltbriežiem, bet stirnām ar to nepietiek. Meža vai aizaugušu lauku īpašnieki var nozāģēt un atstāt guļus kādu nelielu apsi, pīlādzi, priedīti.
Mednieki un dzīvnieku piebarošana
Arī medniekiem piebarošana ir brīvprātīga izvēle, un gandrīz visi ar to nodarbojas. Kopš t.s. «treknajiem gadiem» ir pat izveidojusies tāda kā piespiedu shēma, kad piebarošanu uzspiež nevis kāda likuma prasība, bet reālā situācija medību platībās – ja viens mednieku klubs barošanu pārtrauktu, dzīvnieki dotos pie kaimiņiem, kuri to turpina.
Rezultātā nepiebarotajā platībā būtu daudz mazāk, ko medīt.
Piebarošana ir gan saimniecisks pasākums, jo tiek saglabāts un pavairots nomedīt iespējamo dzīvnieku daudzums, gan arī sava veida demonstrējums pārējai sabiedrībai, ka dzīvnieki ne tikai tiek medīti, bet arī aprūpēti.
Barība, ko izmanto mednieki ir ļoti dažāda, bet dominē lauksaimniecības (lopbarības) produkti.
Daudzi praktizē piebarošanas lauciņu izveidi mežā un mežmalās, kur speciāli dzīvniekiem sēj labību, ko nenovāc. Praksē nereti atrodami arī pārspīlējumi un nepareizas piebarošanas piemēri. Mednieki to mēdz darīt pat visu gadu, bet pareizāk būtu piebarošanu uzsākt tikai pēc stabilas sniega segas izveidošanās, pastiprinot ziemas beigās.
Meža dzīvnieku dabīgā ēdienkarte ziemā
Dzīvnieki ēd koku, krūmu zarus, mizu, atvases, zāli, kas saglabājas zaļa zem sniega un kūlas, mētras, zīles, mežābolus, dažu sugu sūnas un ķērpjus.
Mežacūkas ir visēdājas un galvenokārt barojas, rokot velēnas, ar augu saknēm, sliekām, gliemjiem un kukaiņu kāpuriem.
Labākais indikators barības trūkumam ziemā ir dzīvniekiem aizsniedzamo koku un krūmu atvašu apkodumu biežums.
Tas jāsāk novērot jau vasaras beigās un rudenī pirms sniega segas izveidošanās. Ja lielākā daļa lapu koku un krūmu atvašu izcirtumos un aizaugošās laucēs ir apkostas jau rudenī, tad ziemā dzīvniekiem barības trūks neatkarīgi no sniega dziļuma.
Tādā gadījumā visdrīzāk ar piebarošanu jau agrāk ir pārspīlēts, un dzīvnieku ir pārāk daudz salīdzinājumā ar vides dabisko ietilpību.
Lai mazinātu to mirstību ziemā no bada vai slimībām, piebarošana nevis jāpastiprina, bet gluži otrādi – pakāpeniski jāsamazina, vienlaikus vairāk dzīvnieku nomedījot un ļaujot arī vairāk savairoties dabiskajiem ienaidniekiem vilkiem un lūšiem.
Dzīvnieku pārbarošanas un nepiemērotas barošanas problēma
Kopumā vairākos Latvijas reģionos dzīvnieki lokāli tiek «pārbaroti» (centrālā Vidzeme, Ziemeļkurzeme, Zemgale) populāciju līmenī.
Tas galvenokārt attiecas uz mežacūkām, kuras vienkārši tiek ar piebarošanas palīdzību par daudz savairotas.
Individuāli dzīvnieku var pārbarot ar lielu daudzumu nepiemērotas barības.
Īpaši svarīgi, lai dziļa sniega apstākļos neierobežots daudzums nepiemērotas barības nebūtu pieejams atgremotājiem pārnadžiem, piemēram, stirnām – skābsiena vai kviešu graudu.
P.S. Ar cieņu , DanielaDana . : )
