Man nepatīk bezpersoniskās veikalos pirktās dāvanas, kuras neizrāda nekādas siltas jūta pret dāvanas saņēmēju, tāpēc dāvanas vienmēr cenšos izgatavot savām rokām. Šoreiz tā ir kristību dāvana mazai meitenei, kā tradīcija tiek pasniegti divi sudraba svečturi, draugs tikai par tiem samaksāja, par pārējo parūpējos es, mospodrināju un, galvenais iepakojums. Nekā profesionāla te nav, bet sirds siltums un personīga dāvana gan, jo tajā kastē reiz atradās arī man dārga un mīļa dāvana.
Kristību dāvana.18
Pati dāvana, svečturi. No sudraba.
Kaste tik tikko sākta krāsot, lai nebūtu redzamas firmas zīmes un visādi citādi loriņi. Uzdevumu sarežģīja tas, ka bija jākrāso arī kastes dibens, tāpēc nācās to griez un griezt, tikko krāsa sausa.
Piekrāsoju arī iekšpusi, lai nav pliks kartons.
Kaste ir nokrāsota un tagad sākam apzīmēt ar bildītēm, kuras patīk bērniem. Ar to zivtiņu sevišķi lepojos, kaut gan gribēju uzzīmēt vienkārši mākoni. Mans mākslinieka talants ir vājš, bet kaut ko uzmālēt protu.
Ššī ir virspuse. Tas, ko mamma ieraudzīs vispirms.
Brūnās sisrsniņas patiesībā ir no zelta, mums ir krāsa - zelta putekļi šķīdumā. Viss pārējais ir krāsots ar akrilu. Kā jums škiet, ko jūs labāk gribētu saņemt, šādu dāvanu, kurā ieguldīts darbs, vai vienkārši tādu, kuru kastē iesaiņojusi pārdevēja? Un es pat pieļauju domu, ka meitenīte, kad nedaudz paaaugsies, izmantos to kā rotaļlietu kasti.