Ūdens aizdedzinātājs.
Jūs domājat ka ūdens dzēš uguni? Šai gadījumā ūdens aizdedzinās. Maisījums: amonija nitrāts + amonija hlorīds + jods + cinka putekļi. Pievienojot lāsi ūdens, varbūt divas, amonija nitrāts radīs slāpekļskābi, kas reaģējot ar cinku izdalīs ūdeņradi un karstumu. Karstumā jods sāks iztvaikot (purpura dūmos), iztvaikos arī amonija hlorīds (kurš sajaucoties ar joda tvaikiem arī krāsosies purpurā) un aizdedzinās ūdeņradi. Sāksies degšana. Amonija nitrāts: 8 grami Amonija hlorīds: 1 grami Cinka putekļi : 8 grami Joda kristāli : 1 grams
Plastiska balinātāja sprāgstviela
Šī te ir kālija hlorāta sprāgstviela. Šo, un pēc ķīmiskās uzbūves tamlīdzīgas sprāgstvielas lietoja pirmajā pasaules karā par pildījuma sprāgstvielu granātās, mīnās, un šāviņos, gan franču gan vācu pusē. Šīs sprāgstvielas ražošana ir salīdzinoši droša, tomēr metode, kas tālāk aprakstīta, var būt ļoti bīstama, ja nebūsiet pietiekami uzmanīgs.Jums vajadzētu pārliecināties par to, ka šīs sprāgstvielas nesatur sēru, sulfīdus vai pikrīnskābi. Ja sprāgstviela satur kaut nedaudz iepriekšminēto vielu, tā kļūst, vai arī var kļūt, ļoti jūtīga, kas iespējams beigsies ar tās eksploziju uzglabājot. Jums nevajadzētu uzglabāt mājražotas sprāgstvielas. Izgatavojiet tikai tik, cik jums to vajag noteiktam mērķim. Mēs nezinām sprāgstvielas stabilitāti līdz brīdim, kad tā iet gaisā.Šī ir improvizēta sprāgstvielas izgatavošanas metode. Šādā veidā (no balinātāja) iegūt kālija hlorātu nav ekonomiski tāpēc, ka tiek patērēts milzums enerģijas šķīduma vārīšanai, kas nepieciešams 'disociācijas' (sadalīšanās) reakcijai. Tomēr, šī metode ir brīnišķīga brīžos kad jums ir jāizgatavo sprāgstviela un laboratorijas apstākļi un piemērotākas izejvielas nav pieietamas. Bez tam šī metodedarbojas uz goda un jūs iegūsiet salīdzinoši tīru sprāgstvielu, kura, pats galvenais, nesatur ne sērus, nedz sulfīdus.Šī sprāgstviela ir diezgan detonātorjūtīga un tai pilnīgi pietiek ar trešā numura detonatoru.Lai izgatavotu kālija hlorātu no balinātāja (5.25% nātrija hipohlorīta šķīduma), jums būs nepieciešams karstuma avots (plītiņa, sildvirsma, deglis, utt..), akumulatoru hidrometrs (densometrs), liela karstumizturīga stikla bļoda (vai emaljēta tērauda trauks), aptiekas svari (ķimikāliju svēršanai) un nedaudz kālija hlorīda (to pārdod kā sāls aizvietotāju).Ņemiet vienu galonu balinātāja. Kā jūs to zināt, galons ir amerikāņu mērvienība un tas vienāds ar 3.785 litriem. Es jums šeit nedošu formulu apaļos litros tāpēc, ka galona tilpums, īpaši balinātājam, tiek lietots daudzās pasaules valstīs. Pirmkārt jau pašā Amerikā, kur droši vien jums agri vai vēlu vajadzēs šo sprāgstvielu izgatavot. Tātad nopērciet vienu galona pudeli balinātāja, ielejiet tās saturu traukā un lieciet to karsēt. Kamēr šķīdums karst, nosveriet 63 gramus kālija hlorīda un pievienojiet to sildāmajam balinātājam. Kad balinātājs sāk vārīties, turpiniet to vārīt tikmēr, kamēr hidrometrs rāda 1.3 (akumulatora hidrometrs var rādīt arī 'Pilns').Kad lasījums ir 1.3, lieciet trauku ar visu balinātāju ledusskapī atdzesēt, līdz temperatūra nokrītas starp istabas temperatūru un 0 Celsija grādiem. Izfiltrējiet kristālus un noglabājiet kādā trauciņā. Uzvāriet šķīdumu vēlreiz, vēlreiz atdzesējiet tāpat kā iepriekš, tad izfiltrējiet kristālus un noglabājiet tos pie pārējiem.Tad ņemiet kristālus un pievienojiet to destilētam ūdenim ievērojot proporciju 56 grami kristālu uz 100 mililitriem destilēta ūdens. Karsējiet šo ūdens šķīdumu līdz tas vārās, tad atdzesējiet to. Izfiltrējiet kristālus, kuri atdzesējot izveidojas, un saglabājiet tos. Šis attīrīšanas process saucas frakcionālā kristalizācija. Šie, nupat iegūtie kristāli ir salīdzinoši tīrs kālija hlorāts. Saberziet to pūderī un viegli sildot iztvaicējiet visu mitrumu. Izkausējiet piecas daļas vazelīna un piecas daļas vaska. Izšķīdiniet tās tīrītajā benzīnā (aviobenzīnā, tūristu krāsniņu benzīnā), un pārlejiet šo šķidrumu pār 90 daļām kālija hlorāta (pūderis, kuru jūs ieguvāt saberžot kristālus), plamasas bļodā. Iemīciet šķidrumu kālija hlorātā līdz viss ir ļoti labi izmīcīts. Tad atstājiet, lai benzīns pilnībā izgaro.Uzglabājiet šo sprāgstvielu vēsā un sausā vietā. Nepakļaujiet to berzei, sēram, sulfīdiem vaifosfora savienojumiem. Vislabāk šo sprāgstvielu ir veidot kuba formā ar blīvumu 1.3 un iemērkt vaskā ūdensdrošībai. Šādi kubiski spridzekļu gabali garantē visaugstāko detonācijas ātrumu.
Maisījums C
Visas 'C' tipa sprāgstvielas (C-2, C-3 un C-4 ieskaitot) ir ārkārtīgi spēcīgas un ar tām jāapietas īpaši uzmanīgi.Maisījums 'C' ir britu sprāgstvielas kopija, kuru viņi sāka lietot otrā pasaules kara sākumā. Šo sprāgstvielu bieži no 'C' grupas sprāgstvielām izvēlas tāpēc, ka to ir salīdzinoši viegli ražot un 'plastiskuma' viela ir vienmēr pie rokas.Šo sprāgstvielu ražoja standarta demolēšanas gabalos.Sprāgstvielu pieņēma un standartizēja ar šādām sastāvdaļām:RDX......................... 88.3%Bieza minerāleļļa........... 11.1%Lecitīns.................... 0.6%(visas sastāvdaļas ir svara procentos) Šajā maisījumā lecitīns neļauj RDX apvienoties lielākos kristālos, kas palielinātu sprāgstvielas jūtību. Šai sprāgstvielai ir milzu spēks un tā nav indīga, ja to neēd.Tā ir veidojama temperatūrās sākot ar 0 līdz 40 Celsija grādiem. Virs 40 grādiem tā zaudē formu un kļūst staipīga, lai gan sprādziena spējas jūtami nemainās. Zem 0 celsija grādiem sprāgstviela kļūst trausla un tās detonatoru jūtība krietni pazeminās.Ir divi šīs sprāgstvielas ražošanas veidi. Pirmais: visus 11.7% plastiskotāja izšķīdina (bezsvina) benzīnā, pievieno RDX un ļauj masai iztvaikot, kamēr viss benzīnsir izgarojis. Otrs paņēmiens ir sastāvdaļu kopā mīcīšana, kamēr tiek iegūta viendabīga masa.Šī sprāgstviela ir jāuzglabā vēsā, sausā vietā. Ja sprāgstviela ir izgatavota pareizi, tad tai vajadzētu būt ļoti noturīgai pat uzglabājot to ilgstoši augstās temperatūrās.Sprāgstvielai ir ļoti detonātorjūtīga. Palaidējspridzeklis būs vajadzīgs temperatūrās zem Celsija 0.Detonācijas ātrums ir 7900 metru sekundē.
Trieciena maisījums.
50% sarkanais fosfors50% nātrija hlorāts Atšķirībā no kālija hlorāta, nātrija hlorāts maisot ar fosforu spontāni neeksplodēs. Lai to detonētu, tam jādod trieciens.
Cinka sprāgstviela.
Lai uzplaiksnītu lielu liesmu, pamēģiniet samaisīt:1 daļu cinka putekļu, 1 daļu sēra. Kad abas sastāvdaļas tiek samaisītas, tās momentā sparīgi uzliesmo. Uzmanieties! Maisījums uzliesmo pēkšņi un apsvilinās visu apkārtējo, kas nav pasargāts. Tā nav spēcīga sprāgstviela, bet tā ir nežēlīga pat brīvā veidā. Esiet piesardzīgs!
Alumīnija sprāgstviela
Šī sprāgstviela sastāv no alumīnija pulvera, dzeltenā sēra un dūmu pulvera. Attiecībās 2:2:1 Šādu pašu sprādstvielu izmanto petardēs kuras var nopirkt jebkurā pirotehnikas veikalā. Lai uztaisītu spridzekli tev vajadzēs 2 lielos rullīšus skoča un kartona kastīti (5x6x15)cm.Paņem degli un tam galā piestiprini nelielu poliestera maisiņu ar dūmu pulveri, tad ieliec degli kastītē tā lai ārā paliktu 10 centimetri, un maisiņš ar dūmu pulveri būtu kastītē Tas kalpos kā detonators. Tad paņem alumīnija, sēra un dūmu pulvera maisījumu un ieber to kastē tā lai viss būtu pilns. Tad ar skoču aizlīmē visus kastītes stūrus un tad uztin visu atlikušo skoču vienmērīgi uz visas kastītes. Nedrīkst degli ietīt skočā! ieteicams lietot 2 degauklas. ja gadījumā 1 no tām nodziest, tad lai otra izpilda savu pienākumu. Šāds spridzeklis ir ļoti spēcīgs. Ļoti labi par to var pārliecināties uzmetot to uz ledus. Mans izgatavotais spridzeklis izspridzināja 20 cm biezā ledū 2 metru radiusā aliņģi. Spriediet paši cik garu degauklu izvēlēties.
eksplodējošas lodes pneimatiskajiem ieročiem(2. variants)
Mums būs nepieciešami šādi komponenti:Amonija perhlorāts ( NH4ClO4 ) – viela ļoti reti sastopama Latvijā, bet tomēr to var dabūt, tā aptuvenā cena ir 12 Ls kilogramā. Tik daudz mums nevajadzēs, pietiks ar apmēram gramiem 100.Sarkanais fosfors. ( P ) – indīga viela, gaisā oksidējas, tāpēc tiek glabāts zem speciāla šķidruma. To vēl var dabūt skolās un ķīmisko reaktīvu pārdošanas vietās.No pudelītes ar fosforu zem šķidruma jāizvelk ārā fosfors un jāiemet destilētā ūdenī, jāsamaisa, jāļauj fosforam nosēsties un ūdens jānolej, tad operācija jāatkārto vēl reizes 2 vai 3 vismaz. Pēc tam sarkanais fosfors ir jāizžāvē. Tajā būs rupji graudiņi, tie ir jāsasmalcina piestā. Nosveram 0.5 gramus un atliekam malā uz papīra. UZMANĪBU! Strādājot ar fosforu NEDRĪKST ļaut tam putēt izbirt kaut kur vai nosmērēt instrumentus. Ja iz kaut kas nobiris tas jānotīra ar mitru lupatiņu. Svariem kausiņi jānotīra ar mitru lupatiņu, nedrīkst atļaut nekādu saskari perhlorātam ar fosforu.Tālāk nosveram 2 gramus amonija perhorāta un ieberam CITĀ piestā un smalki sasmalcinām. Pēc sasmalcināšanas perhlorātu uzberam uz fosfora kaudzītes un rūpīgi samaisām ar koka lāpstiņu. UZMANĪBU! Neberzt! Nespiest! Jāsajauc viegli maisot sastāvu. Maisījums ir ļoti jūīgs pret berzi vai spiešanu. Paņemam gaisenes lodīti ( to kas ir kā kausiņš ) ieberam lodītē daudzumu, kas līdzvērtīgs sērkociņa galviņas lielumam un uzmanīgi iespiežam maisījumu ar sērkociņu. Tajā pat laikā lodīti nedrīkst turēt pirkstos, tas jatur vainu ar pinceti vai plaķenēm. Piepresējam viegli sastāvu un galā uzliekam plastilīnu vai uzlejam gumijas līmi. Ja perhlorāta sastāvs ir pietiekoši smalks un labi samaisīts tā jauda pārsniedz C4. Tāda lodīte silikāta ķieģelī taisa centimetru līdz divus dziļu bedri.
Plastisku sprāgstvielu izgatavošana mājas apstākļos, Otrā daļa, RDX Ražošana.
RDX ir galvenā sastāvdaļa visām plastiskajām sprāgstvielām par kurām es runāšu. RDX ražošana ir ļoti bīstama. Ja jūs neesat drošs par ķīmiskajiem procesiem, kurus taisāties veikt, pat nemēģiniet kādu no tiem darīt, ja vēlaties sagaidīt savu nākamo dzimšanas dienu.Nedaudz vēstures. Kopš otrā pasaules kara ASV militāristi centās atrast plastisku sprāgstvielu, kura būtu pati pilnība demolēšanas darbiem. Meklējumu rezultātāattīstījās 'C' maisījumu plastiskās sprāgstvielas. Kā pēdējais šīs grupas atklājums ir C-4, kuru karaspēks izmanto pa labi un pa kreisi. Pirms C-4 bija C-3, pirms tam vēl C-2 un C.Šeit jūs hronoloģiskā secībā varat izlasīt kā šo sprāgstvielu grupa attīstījās un kā militāristi tās standartizēja. Visu šo 'C' sprāgstvielu pamatā ir RDX vai ciklonīts, kuram pievienotas plastiskuma vielas. Plastiskuma vielas parasti ir 7%-20% sprāgstvielas svara.Ciklotrimetilentrinatramins jeb ciklonīts tiek masveidā ražots nitrējot heksametilēntetramīnu (metēnamīnu, heksamīnu, urotropīnu, utt.., utml) ar 'sarkano' 100% slāpekļskābi. Daži ķīmiķi to sauc par 'kūpošo' slāpekļskābi. Visgrūtākā procesa daļa ir šīs 'sarkanās' slāpekļskābes iegūšana. Visbiežāk tā mums ir jāizgatavo pašiem. Heksamīns (metēnamīns, urotropīns) parasti bez grūtībām ir nopērkams kā sausā degviela, kas paredzēta tūristu plītiņām, bet tas varētu būt dārgi. Ja jūs lietojat šāda veida heksamīnu, atcerieties, ka tas iepriekš jāsasmalcina. Heksamīnu iespējams izgatavot arī no plaši pieietamā amoniaka (30%) un formalīna (36%) šķīduma. Lai izgatavotu heksamīnu ņemiet 185 gramus amoniaka šķīduma un ielejiet to lēzenā karstumizturīgā stikla traukā, pielejiet 500 ml formalīna šķīduma un atļaujiet tam iztvaikot. Kad traukā palikuši ir tikai kristāli, šaujiet trauku iekšā cepeškrāsnī, kura uzgriezta uz viszemāko. Bet tikai uz īsu brīsniņu, lai iztvaicētu atlikušo ūdeni. Kad pēdējais mitrums ir izgarojis, noskrapstiet kristālus no trauka dibena un uzglabājiet tos hermētiski slēgtā burkā līdz vajadzības reizei.Lai izgatavotu 'sarkano' slāpekļskābi, jums vajadzēs iegādāties retorti ar pieslīpētu stikla korķi. Ielejiet retortē 32 gramus sērskābes (98%-100%), pievienojiet 68 gramus kālija nitrāta vai 58 gramus nātrija nitrāta. Uzmanīgi karsējot, retortē veidosies sarkana gāze, tā ir slāpekļa trioksīds. Gāze ir ļoti indīga, tāpēc šī procedūra, tāpat kā pārējās, ir jādara labā ventilācijā.Slāpekļskābe, kuru tādejādi iegūstam, krāsies retortes kaklā, pilienu veidā, kuri ritēs lejup uz izeju. Zem retortes kakla ir jānovieto biķeris, kur lāsēm iepilēt. Ievietojiet biķeri ledusūdenī.Sildiet retorti tikmēr, kamēr retortes kaklā pilieni vairs neveidojas, un skābe ir pārstājusi pilēt. Uzglabājiet skābi tikmēr, kamēr esat saražojis pietiekošu skābes porciju, jums vajadzīgā sprāgstvielas daudzuma izgatavošanai. Protams, ka jūs varat lielākā vai mazākā retortē pēc vajadzības ražot citādu skābes daudzumu, izejvielu attiecība ir jāsaglabā tā pati.Izgatavojot RDX, ielejiet 550 gramus pēc augšminētās metodes izgatavoto 'sarkano' slāpekļskābi litra traukā. Traukam ir jābūt sāls peldē. Nelielos daudzumos pievienojiet 50 gramus heksamīna, uzraugot, lai skābes temperatūra nepārsniedz 30 Celsija grādus. Temperatūras uzmanīšanai termometru var turēt skābes maisījumā. Heksamīna pievienošanas gaitā šķidrums ir sparīgi jāmaisa. Gadījumā, ja temperatūra tuvojas 30 grādiem, heksamīna klātbēršana ir tūdaļ jāpārtrauc, un jānogaida kamēr šķidrums padziest. Kad viss heksamīns ir pievienots, turpiniet maisīšanu, kamēr temperatūra ir nokritusies līdz 0 Celsija grādiem. Sparīgi maisot, saglabājiet šādu temperatūru 20 minūtes. Kad 20 minūtes ir garām, ielejiet šo skābes-heksamīna maisījumu 1000 ml labi sadrumstalota ledus ūdenī. Šai brīdi vajadzētu izveidoties RDX kristāliem, kuri ir jāizfiltrē, un kuri pilnībā jāatbrīvo no skābes pēdām. Šai nolūkā, sākumā kristālus kratot skalo ledusūdenī, tad nofiltrē. Pēc tam kristālus skalo verdošā ūdenī, atkal nofitrē. Pēc tam kristālus ieber siltā ūdenī un ar litmus papīru pārbauda šķīduma skābumu, mums to vajag starp 6 un 7 pēc pH skalas. Ja skābums ir par augstu, ieberiet kristālus atkārtoti svaigā ūdenī un uzvāriet, līdz skābe ir aizskalota un pH lasījums ir starp 6 un 7, labāk tuvāk 7. Drošības nolūkā šos kristālus vajadzētu līdz lietošanas brīdim turēt mitrus. Šie kristāli ir ļoti spēcīga sprāgstviela un to vajadzētu respektēt ar visu cieņu, kas tai pienākas! Šī sprāgstviela ir daudz spēcīgāka par TNT. Lai RDX lietotu tālāk aprakstītajā spridzekļu ražošanā, tas būs jāizžāvē. Es to daru izberot kristālus uz pannas, izlīdzinot tos pa visu virsmu un ļaujot mitrumam iztvaikot, kamēr kristāli ir pilnīgi sausi. Šī sprāgstviela sausā formā, ja tā tiek veidnē saspiesta līdz blīvumam 1.55 grami kubā, detonē ar ātrumu 8550 metri sekundē.
