Nu kā jau brīvdienas pavadot prom no pilsētas un studijām, lauku pilsētelē. Mājās bij savesta malka un uznāc gribulis pahlapēt. Tad jau ņēm sav cirv un lēnā garā sit tās pagales uz pus. Līdz brīdim kad pāršķeļot vien bluķ saprat, ka tajā bij dobums.
Prātā jau ideja iešāvās un hlapēšana kaut kā izpalīkās.
Pirmo reiz būd taisīj.
Man reku ātrā garā viens uztaisījās. Aiznes atrādīt vecam papam. Viņš teic, ka priekš. Zīlītēm derēs.
Ja jau priekš zīlītēm, tad es domāj, ka jātais kārtīgāks, lai kāds strazd pāris ar var iemesties un šito atstāj pie vectēv.
No pirmās būdas mācīb rokā un slinkais enginērs ņem lielāk kluc.
Reku pirmās būda sienas atšķeltas. Tā kā alksni labi pazīstu un patīkams koks - viegli šķeļas.
Jāatceras ka sienas jāsastiprina kopā, tāpēc, trešo un ceturto sienu šķeļ biezāku un jālaiž lai koks plīst taisni uz leju.
Šeit var redzēt apmēram kā ir šķelts tas klucs. Apmēram to kontūru ar cirvi no sākuma prātīg ieklapē un otrā pusē klucim ar tāpat. Tad jau kokam rodas tā saprašana kā plīst un tad jau var arī spēku likt lietā.
No pirmās būdas mācība rokā, ka vidu labāk saglabāt vienā gabalā. Pirmai būdai šķēlu savādāk tās sienas, tāpēc vidus sanāc pagalēs. ;D
Tā kā topošais enginērs vēl nepeln, darbā tiek laists tīri roku spēks. Zāģē būdai grīdu vai diben. Ap 20-30 mm biez.
Grīda atdalīta un mokošākā darba daļa galā.
Ņēmu sienas un diben un Gāj atpakaļ pie vecā tēva. Viņam vairāk to instrument. Bet...
...puscēļā attopos, ka uztcamā skrūvjpistole aizmirsta 
Reku vēl tiek pārbaudīts mans acu mērs. Strazdam tā dzīvojamā platība aizņem apmēram 140 x 140 mm. Nu te jau apmierināts ar to mērijum turpin sav darb gait.
