Tā nu sanāca, ka pašā pļaušanas trakumā atteicās krūmgriezis (konkrētajā brīdī aprīkots ar zāles spoli). Klienti rindā brēc pēc pirmā vai kārtējā pļāviena, bet man nav ko atbildēt, ja nu vienīgi- ''tehniskā pauze''. Viss sagriezās kājām gaisā pagājušajā svētdienā, kad biju kārtējā pļavā ielīdis. Pirmā bāka perfekti. Auklas izvēle precīza- 3.0mm (manuprāt nav par resnu, jo pēc skaņas max apgriezieni tuvu pieļaujamajam un arī nost netrūkst). Pļavas vidējais augstums ap 0.5m (!)... Uztankojos un sāku otro bāku. Un še tev- pusbāka nokurināta, kad mans monstrs pateica ''čau''... Vienkārši apklusa. Nu labi, mazums, gadās netīšām noslāpēt, bet par cik pāris dienas iepriekš pabeidzās arī slāpētājslēdzis (stopņiks), tad šī versija pavisam noteikti atkrita. Lai nu kā, bet ieturēju pauzi (gaisa tc ap 27grādi) un mēģināju šķilt dziesmā... Klusums. Ok, ar pirmo reizi reizēm nelec, bet ja nelec ar septīto, tad jāsāk meklēt kašķi. Norunāju ar klientu pļavu pabeigt vēlāk, kad atgriezīšu zvēru dziesmā, sakrāvu visu mašīnā un devos mājup. Pāris stundas noturot vēsumā- garāžā, joprojām no dzīvības ne smakas, toties manai ausij netīkams troksnis uz startu... Sajūta, ka karbūzis nav pie vainas, mani nepameta. Bija jārok dziļāk. Protams, nočortojos, izņemot gaisa filtru- tik aizdirsts sen nebija bijis (facepalm) Pirmā ideja loģiska diezgan- filtrs pilnīgi ciet, gaiss nepiekļūst un attiecīgi arī degmaisījums nenonāk iekš kurtuves :D Bet nē.... Svece sausa arī ar tīru filtru, bet troksnis no motora nav īsti ausij tīkams. Sajūta, ka švaka kompresija (nevelk arī degvielu uz iekšu)... Nu tad ko- nav ko ākstīties... Liekam zvēru uz galda un ķidājam laukā. Protams, doma, ka karburators aizsērējis, nepamet manu galvu, bet intuīcija saka, ka tas nav vainīgais. Un tā nu intuīcijas vadīts ārdīju laukā visu pārējo, izņemot karburatoru (smadzene ieteica to atstāt mierā). Jau noņemot strateri un pagrozot spararatu, radās sajūta par brīvkustību. Noārdīju arī spararatu- tajā galā viss ok. Kā nākamais sekoja sajūga gals (atrodas kardāna trubas sākumā). Noņēmu trubu- viss ok. Bet arī sajūga pusē bija brīvkustība. Divu domu vairs nav- jaucam vaļā arī sajūgu. Noņemu un skats vienkāršs- no bloka izlīdis saļņiks. Kā vēlāk uzzināju- tā ir galvenā pazīme, ka beigušies gultņi. Tiesa, tajā brīdī es to nezināju, bet tāpat nojauta dīdīja uz gultņu bojājumiem. Neko darīt- jaucu tālāk līdz korpuss bija uz pusēm- kloķene ar virzuli laukā un gultņi tāpat. Kamēr šie korpusā- viss it kā ok, bet izņemot sapratu, ka nojauta šoreiz nav piekāsusi- čīkstoši un graboši. Nu skaidrs- taisam pasūtījumu rezerves daļām. Sastādīju sarakstu ar jauniem saļņikiem, gultņiem, blīvju komplektu un ja jau tik tālu esmu izārdījis, tad pie viena jaunus gredzenus ar pasūtīju. Par cik man labi zināms meistars nodarbojas ar šādiem remontiem un šo to arī tirgo, tad pasūtījumu iedevu viņam. Nedēļas laikā man visas daļas tika salasītas un piektdienas vakarā arī atbrauca. Rēķins ap 30eur, kas manuprāt nav nemaz tik daudz... Un tālāk jau ir iespēja nedaudz bildēs iemest aci- sestdien liku kopā un kādu bildi arī iefočēju...
