Šis savas specifikas dēļ būs salīdzinoši garlaicīgs ieraksts.
Jaunas skaitļu sistēmas radīšana.17
Pasaulē vēl aizvien eksistē dažādas skaitīšanu sistēmas, pat ar dažādiem bāzes skaitļiem, kas atsevišķām kultūrām saglābajušies no aizlaikiem.
Lielbritānijā matemātiskiem aprēķiniem viena sistēma kā visuviet, bet agrāk monetārai politikai bija cita sistēma
1 šiliņš = 12 pensi
1 krona = 12 šiliņi
1 penijs = 4 ceturdaļpensi (4 farthings)
Tad mērvienībām arī bija cita sistēma, kas vēl šodien paralēli tiek lietota metriskajai sistēmai.
Runājot par kalendāriem- vēl šodien atsevišķām tautām/ valstnācijām ir dažādikalendāri, ir kalendāri ar dažādiem sākuma atskaites punktiem, piemēram, pēc islāma kalendāra šodien ir 1436. gads.
Tā nu sagadījās, ka brīvā laikā veidoju savu 9 dienu savaites/ saules kalendāru privātai lietošanai (http://spoki.tvnet.lv/aktuali/Saules-kalendars-un-latviesu/263864). Jo vairāku iemeslu dēļ esošie kalendāri man nešķita pietiekami ērti ikdienas lietošanai.
Tā kā vēlos kalendārā norādīt numerāciju gan mūsu ierastajam Georga kalendāram, tā arī uzskaitīt laikus pēc saules rita, nolēmu, ka visuzskatamāk to varētu darīt, ja paralēli ierastajiem arābu cipariem blakus būtu cita veida skaitļi.
Te nu sākās ķēdes reakcija vajadzībām un informācijas analīzei, kas aizņēma ne mazums laiku, un smadzeņu šūnu darbināšanu. Visa procesa laikā, kas vēl nebūt nav beidzies, palīdzēja tas, ka pēc profesijas esmu sistēmanalītiķis.
1. Daļa Senbaltu skaitīšanas sistēma:
Cik nu esmu šo tēmu skatījis, informācija ir skopa un vairāk vai mazāk saistīta ar saules kalendāru, savaiti, kur nozīmīga loma ir skaitļiem 9, trejdeviņi (27), 4 (gadalaiki), dažādām citām dabas norisēm vai rakstos vērojamām savstarpējām proporcijām, utt
Tas, kas mani urdīja bija jautājums par pašu skaitīšanas sistēmu- vai senbaltu tautām kas tāds vienots vispār eksistēja, ja bija, tad vai tā bija decimāla ar bāzes skaitli desmit, vai varbūt pamatskaitlis bija ducis, vai tomēr deviņi (desmit bez rezervētā skaitļa - nulles).
ja aplūkojam dažādas skaitīšanas sistēmas, tad man pašam visērtākā šķiet skaitīšanas sistēma ar bāzes skaitli 12, jo šis skaitlis dalās ar vairāk skaitļiem kā tas ir mums pierastajā decimālskaitīšanas sistēmā.
Tātad, 12 dalās ar 1 2 3 4 6 12, šādu principu vēl ne tik sen lietoja Lielbritānijas monetārajā politikā un šī sistēma ir visiem zināmā "imperiālā skaitīšanas sistēma) un vēl joprojām atsevišķās jomās visur tiek lietota, piem. pulkstenī.
Mūsu dienās lietotā skaitīšanas sistēma ar bāzes skaitli 10 dalās ar krietni mazāk skaitļiem- 1 2 5 10
Ja pieņemam, ka senbalti lietoja skaitīšanas sistēmu ar bāzi 9 tad tur to bezatlikuma dalītāju paliek vēl mazāk 1 3 9 un šis bāzes skaitlis nedalās uz pusēm, ja ņemam 27, tad skaitlis ar tik augstu bāzi ir grūti paturams galvā un arī nedalās divās daļās. Iespējams, ka senbaltu tautas īpaši neiedziļinājās šajā jautājumā un vienkārši lietoja 1:3 proporcionālo dalījumu, kas novērota dažādos etnorakstos.
Vārdu sakot, sekoja diezgan utopisks jautājums, ja senbalti būtu saglabājuši savu kultūru un tā būtu turpinājusi augt saskaņā ar saules ritu, citu tautu pieredzi, tad kāda skaitīšanas sistēma mums šodien būtu- pārņemta no arābiem vai tomēr kaut kas savs.
Es pats domāju, ka senbaltu tautas tik cieši dzīvoja ar dabu/ saules ritu, ka viņiem tur īpaši nekādas cilvēkradītas mākslīgas matemātiskas sistēmas nebija (vismaz ne tādā mērā, lai tās būtu ieguvušas kādu lielu nozīmi), jo arī to, ko viņi gatavoja, tika gatavots par pamatu ņemot tās proporcijas un lielumus, kas vairāk vai mazāk vērojamas dabā, kas saplūst ar dabu, utt, jo tajos laikos nekāda lielā inženierija šajā pusē netapa. Ja viņiem bija sava skaitīšanas sistēma, tad kā tas nākas, ka skaitļi nekur netika pierakstīti kā skaitļi, vismaz es neatminos, ka kaut kādos senbaltu archeoloģiskos izrakumos figurētu alfabēts un/vai skaitļi. Ja informācija nekur nav saglabājusies, ieskaitot mutvārdu kultūru, pieejamās chronikās, visā pieejamā archeloģiskajā materiālā.
SECINĀJUMS: Senbaltu tautām savas unikālas skaitīšanas sistēmas ar kādu savu bāzes skaitli/ vizualizāciju visdrīzāk nav bijis.
2. Daļa savas skaitļu sistēmas radīšana.
Kā jau minēju, pēc profesijas esmu sistēmanalītiķis, man patīk fraktāļi, loģika un askētisms- tāpēc domāju par skaitli kā par objektu, kuru varētu viegli uzrakstīt, ja tam vēl klāt pievieno dažādas likumsakarības, kur divu skaitļu summa pēc dažiem nosacījumiem vizualizē jaunu skaitli saglabājot askētisku vienkāršumu ļauj skaitļus padarīt par savstarpēji saistītu nelielu sistēmu (jaunskaitļu izveidošana no priekšskaitļiem).
Lai izveidotu jaunu labu skaitīšanas sistēmu, nepieciešams daudz zināšanas un masīva matemātiskā modelēšana ar datoru palīdzību, bet lai ko tādu darītu, sākotnēji vajag radīt kādu koncepciju, kuru pēcāk apstrādāt, galu galā man nemaz tik nopietni to visu nevajag, jo skaitļi kalpotu kā alternatīvs kārtas skaitļu attainojums- ja pieņemam, ka kalendārā bāzes skaitlis ir 9 un netiek lietota 0, kas atbilst savaitei, tad priekšrocība ir tāda, ka katras savaites diena vienlaicīgi apzīmētu arī savaites kārtas dienu. Šobrīd tapušas divas versijas, abās ir savi plusi un savi mīnusi, kurus nepieciešmas izlabot. Lūk, pirmā versija.
Skaitļu sistēma, kas balstīta uz absolūtu askētiskumu un matemātiski vienkāršāku attainošanu būtu grūti izdomāt, tajā pat laikā sistēma sevī ietver matricas, kur atsevišķi nākamie skaitļi veidojās no iepriekšējo skaitļu vizuālās summas, šajā gadījumā skaitļus veidojam tā, lai nepārklājās horizontālās līnijas.
Neizmantotu bet izmantojamo skaitļu vizualizācijas:
Šīs konceptuālās sistēmas mīnuss ir tāds, ka var apjukt uz kuru pusi skaitlis jāraksta, kā arī atsevišķi skaitļi augšpēdus kļūst par pavisam citu skaitli, tajā pat laikā man skaitļi ir nepieciešami tikai kārtas skaitļa vizualizācijai kā arī tas domāts savai lietošanai, tāpēc teorētiski šīs nepilnības ir pieciešamas.
Visvairāk man šajā sistēmā neapmierina tas, ka skaitļi vizuāli pārāk nesasaucās ar senbaltu rakstu zīmēm.
Tāpēc sāku veidot vēl vienu versiju (te var redzēt procesu):
Un, lūk, kas sanāca:
Arī gana elementārs, tomēr daži skaitļi pārāk sarežģīti pierakstās- tos nāksies atrisināt ar fraktāļa principu- sarežģītu zīmi simboliski pārvēršot vienkāršākā.
Tas nu pagaidām arī viss, ja sanāks brīva laika, uzrakstīšu kāpēc savu ikdienu organizēju pēc saules kalendāra un kā man šajā jautājumā veicās.
( !) Papildināts:
Tā kā vairākos komentāros minēts, ka neredz šai lietai jēgu, vēlējos atzīmēt dažus punktus, lai būtu vairāk skaidrs, kāpēc es šo visu veicu un kādi ir no tā ieguvumi.
Šī sistēma patiesi ir vairāk kā tāds individuāls eksperiments specifiskam mērķim. Līdzīgi kā Hobita autors Tolkīns, kas savulaik radīja neeksistējošas rakstības/ alfabetu/ valodas elfiem un citiem mošķiem. Tātad, galvenie individuālie ieguvumi, kuri daļēji jau aprakstīti rakstā:
1. kā jau minēju, galvenais mērķis bija izveidot saules kalendāru personīgai lietošanai un vizuāli nošķirt Georga kalendāra datumus no 45 + lieko dienu apzīmēšanu saules kalendārā, jo vēlos, lai abas šīs vērtības tiktu attainotas vienlaicīgi.
2. pētot dažādas skaitīšanas sistēmas ievēroju vienu sakarību, ka sistēmas, kurās vizuāli skaitlis tiek atvasināts no cita skaitļa (piemēram, romiešu), ir neparocīgs pierakstīšanai, bet viegli pierakstāmi skaitļi, kā, piemēram, mums pierastie arābu atvasinātie, sevī nenes nekādu loģiku/ matricu, kur viens skaitlis būtu izveidojams no dažādu skaitļu vizuālām summām, tāpēc radās ideja, vai nevar radīt ērti uzrakstāmu "ķeburu", kurā eksistētu arī kāda vizuālā loģika. Manā gadījumā skaitlis 5, 6, 7, 9 pat nav jāzin, jo 5 veidojās sakrustojot 2 ar 3, savukārt 9 veidojās sakrustojot 3+ 6, 4+5, 7+2. Tādā veidā var veikt primitīvas matemātiskas darbības pēc principa, kas nav iespējama mūsu skaitīšanas sistēmā.
3. Es brīvā laikā rakstu savu ilustrāciju grāmatu bērniem un nodomāju, ka būtu interesanti šādus skaitļus izmantot kā lappušu numerāciju vai veidot atjautīgus uzdevumus, kur pēc loģikas nerēķinot jāatrod nezināmie skaitļi/ skaitļu kombinācijas un tad jānosauc.
4. Tā kā viens no maniem hobijiem ir dizains, vēlējos radīt skaitļu simbolismu, kas vizuāli līdzinātos senbaltu rakstu zīmēm- pie tā vēl jāstrādā- vēlos izveidot saules kalendāru, kurš vizuāli izskatītos tautiski/ grezni un tajā pat laikā praktiski.
5. šis man pašam bija labs trenniņš matricu modelēšanā, kombinatorikā/variācijās, kā arī vēlējos pabraukāties ar personificētu velosipēdu, kas atseviškās detaļās ir inovatīvs vai vismaz ļauj palūkoties uz to pašu velosipēdu no cita skatu punkta.
6. Iespējams, ka šis konceptuālais mēģinājums ir solis kam tālākam, jau šobrīd man ir dažādas idejas, kā šo sistēmu ar viduslīnijām un citiem elementiem pilnveidot matemātiskiem aprēķiniem, daļskaitļu apzīmēšanai, utt. bet tur lielāka uzmanība jāpievērš fraktāļiem, lai ērtā veidā galvā varētu modelēt lielus skaitļus īpaši nerēķinot, bet strādāt ar tiem kā loģiskiem objektiem, kurus "salipinot" vai "sadalot" izveido jaunu objektu un tad to pēc fundamentālām pazīmēm atšifrē. Es gan dotā mirklī nedomāju tik dziļi iet, jo maniem pašmērķiem pietiks ar nedaudz uzlabotāku variantu, kas jau tagad ir radīts.
7. šis man kalpo kā atspēriena solis nākamam eksperimentam- alfabēta/ valodas pierakstam, kas vizuāli atgādinātu rakstu zīmes un sevī nestu lielāku loģiku kā mums ierastais latīņu alfabēts- tādā veidā būtu ērtāk pierakstīt vārdskaņu daļas, kas raksturīgas latviešu valodai, piemēram IŅ-š IŅ(a), utt, kas būtu pzīmējams ar vienu simbolu un palīgsimbolu- tā gan ir atsevišķa tēma, bet rezultātā varētu modelēt senbaltu rakstus, kas reāli sevī nes informāciju, teikumus ar daudz augstāku kaligrāfisko pievienoto vērtību kā latīņu alfabēts.
Nu tā, tie ir tie galvenie punkti- kosmoss, protams, netika un visdrīzāk netiks atklāts, bet kaut kāda pieredze un secinājumi tika gūti ar kuriem tad nu vēlējos arī padalīties.