Garšaugi mājas dārzā23
Es baziliku liku mērcē, lai viesi šašliku tur mērcē.
Pati sīpolloku loku māgā, jo māga nestrādā man lāgā.
Vēl seleriju riju klāt, jo sirds man arī grasās stāt.
Pēc lupstāja stāja stalta, jūtos atkal braši,
Vēl baudu rukolu, kolu var dzert muļķi paši.
Lielākā daļa no garšaugiem, ko audzējam savos dārzos vienlaikus ir arī ārstniecības augi. Katram garšaugu lietotājam būtu vēlams zināt ne tikai par garšaugu garšas niansēm, bet arī par to ārstnieciskajām īpašībām. Rakstā iepazīstināšu ar tiem, kas aug manā dārzā. Pēdējais mēnesis mūs ar jauku laiku daudz nelutināja, taču mani garšaugi pārāk cietuši nav. Savā dārzā nepraktizēju atsevišķas garšaugu dobes izveidošanu, jo tiem visiem nav vienādas prasības uz augsni, mitrumu, sauli u.t.t. Daļu stādu sakņu dobēs, daļu kombinēju kopā ar puķēm puķu dobēs.
Seko bildēm un izdari secinājumu, ka zaļo garšaugu lietošana tieši no dārza sezonas laikā dod vislielāko efektu. Izmantosim visas iespējas uzkrāt enerģiju garajai ziemai, izmantojot pašu vietējās bagātības. Tās patiešām ir lielas bagātības, kas neprasa lielu naudu.
Bildēs reportāža no mana dārza, centos parādīt galveno. Tikai nejautājiet, kāpēc manā dārzā neaug kinza. Jau iepriekš pateikšu, ka man tā vienkārši nepatīk, jo lietainā laikā izplata riebīgu smaku. Tās sēklas - koriandru gan lietoju piparkūkās.
Apinis.
Manā dārzā apinis aug uz sētas. Čiekuriņus izmanto kā garšaugu, alus taču nav iedomājams bez šīs rūgtenās sastāvdaļas un arī citi raudzēti dzērieni, piemēram maizes kvass.
Apiņu čiekuri ir bagāti ar vitamīniem un bioloģiski aktīvām vielām. Tos lieto iekšķīgi ēstgribas rosināšanai, pret bezmiegu, sirds neirozēm, galvassāpēm, gremošanas veicināšanai, kā nomierinošu, pretkrampju, pretsāpju, diutērisku līdzekli, aknu, žultspūšļa, nieru un urīnizvadošo orgānu slimību ārstēšanai.
Es taisu spilventiņu, kas pildīts ar apiņiem, tas čaukst, tik jauki smaržo. Tā patīkamais aromāts rada labsajūtu, nomierina.
Baziliks. Manā dārzā aug sakņu dobē. To iesēju maija beigās tieši dobē. Es to saucu par zaļo, lielo lapu baziliku.
Baziliks Latvijā ir kļuvis par kulta garšaugu, jo gandrīz katrā mazdārziņā tas tiek audzēts. Izmanto auga lapas svaigas vai kaltētas un saberztas pulverī. Baziliku pievieno dažādiem salātiem, majonēzei, gaļas un zivju ēdieniem, olu kultenim, tomātu un cepeša mērcēm, siera omletei, zaļumu sviestam, marinādēm. Ir ļoti daudz baziliku šķirnes ar dažādām garšu niansēm.
Bazilika tēju lieto ja uzpūšas vēders, pie bezmiega. Kaltētas lapas izmanto līdzīgi kā šņaucamo tabaku pie ieilgušām iesnām. Galvenokārt baziliku izmanto kā kuņģa zāles. Lieto arī kā skalojamo līdzekli pie kakla saslimšanām un komprešu veidā pie strutojošām un slikti dzīstošām brūcēm.
Ir man arī sīko lapu baziliks, ko izstādu dobē no pašas izaudzētiem dēstiem kastītē. Āromāts nedaudz atšķiras, bet īpašības un pielietošana līdzīgas kā plato lapu bazilikam. Esmu mēģinājusi savā dārzā kultivēt sarkano baziliku, bet tas man šķiet pārāk izvēlīgs augšanas apstākļu ziņā.
Dilles. Nekļūdīšos, ja teikšu, ka dilles ir klasiskākā latviešu garšviela. Vai ir kāds latvietis, kas gribētu ēst gurķus bez dillēm. Manā dārzā tās pavasarī pašas dīgst gan vietā, gan nevietā. Jūlijā vienmēr iesēju vēl, lai rudens pusē diļļu zaļumu nepietrūktu. Lielās lietavas tām šoreiz nav patikušas.
Dilles pat sauc par latviešu brīnumzālīti. Tās palīdz uzlabot redzi, tikt galā ar bezmiegu, stiprināt nervu sistēmu, kā arī aizsargā organismu pret infekcijām. Dilles palīdz arī pret vēdera uzpūšanos, pazemina asinsspiedienu.
Pētersīļi. Manā dārzā tie aug sakņu dobē, tie pārstādīti no Maxximā pirkta podiņa. Pētersīlis ir viens no visvecākajiem garšaugiem un ārstniecības augiem, kuru pazīst un lieto visā pasaulē. Pētersīļiem var izmantot visas auga daļas - saknes, lapas, lakstus un sēklas - gan svaigas, gan kaltētā veidā. Tam raksturīgs svaigs un spēcīgs aromāts, kas novērš pat ķiploku smaržu pēc ēšanas. Pētersīļi C vitamīna un kālija daudzuma ziņā ir pirmajā vietā starp dārzeņiem.
Pētersīļiem piemīt urīndzenoša, žultsdzenoša, pretsāpju, antireimatiska un pretiekaisuma iedarbība. Tie veicina atklepošanu, barības sagremošanu, mazina gāzu uzkrāšanos zarnās, normalizē aknu darbību un novērš spazmas. Uzlabo sirds un asinsvadu sistēmas darbību. Pētersīļi paaugstina dzimumaktivitāti, tiem piemīt arī pretaudzēju aktivitāte un tos ieteicams lietot kā piedevu onkoloģisko slimnieku uzturā. Šo augu uzskata kā panaceju gandrīz visu slimību ārstēšanā.
Puravi. Mazliet līdzīgi sīpoliem, mazliet ķiplokiem, bet ar maigāku garšu. Izstādu maijā sakņu dobē no pašas izaudzētiem dēstiem kastītē. Sala izturīgi. Rudenī visus neizroku, agrā pavasarī tie vēl derīgi lietošanai. Lietoju visas auga daļas. Vāru pat puravu zupu, lapas iepriekš apcepot eļļā. Aatšķirībā no citiem dārzeņiem puraviem glabāšanas laikā C vitamīna daudzums nesamazinās, bet gan palielinās līdz pat divām reizēm.
Puravi ir bagāti ar minerālvielām. Tajos ir daudz dažādu vitamīnu. Lai gan kaloriju nav daudz, to ēdieni rada sāta sajūtu.
Puravi palīdz, ja slimo ar reimatismu, aterosklerozi, aknu, žults un nieru slimībām, ja ir vēdera aizcietējumi, tie der pret aptaukošanos. Puravi palielina organisma imunitāti, nomierina nervu sistēmu.
Salvija. Daudzgadīgs augs. Man tas aug puķu dobē. Labi sader praktiski ar visiem gaļas ēdieniem. Salvija padara aromātiskus, garšīgākus un vieglāk sagremojamus pākšaugu ēdienus un sevišķi labi piestāv pupiņām. Salvija brīnišķīgi uzlabo tomātu ēdienu garšu. Lieto arī atspirdzinošos dzērienos.
Salvijas tēju rekomendē gripas un saaukstēšanās periodā organisma imunitātes un dabisko aizsardzības spēju stiprināšanai. Līdzeklis pret pārmērīgu svīšanu. Klepus sākumstadijā saburzu svaigu lapu un uz stundiņu aizlieku aiz lūpas. Man vienmēr palīdz.
Selerijas. No sēklām pašas izaudzēti dēsti kastītē, māijā pārstādīti sakņu dobē. Selerija ir viena no vecākajām dārzeņu garšvielām. Es esmu iecienījusi kātu selerijas. Lapās un kātos ir četras reizes vairāk C vitamīna nekā saknēs. Lietoju gan pie gaļas ēdieniem, zupām, sakņu sautējumiem, picām.
Selerijas stiprina imūnsistēmu, veicina organisma attīrīšanos, normalizē un paātrina vielmaiņu, uzlabo sirds un asinsvadu sistēmas darbību, normalizē kuņģa un zarnu trakta darbību, stiprina organismu, mazina aptaukošanos, tonizē organismu. Selerijas ir ieteicams uzturā lietot tiem, kuriem ikdienā ir stresa situācijas un apstākļi, reimatisms, nierakmeņi, ādas slimības, liekais svars.
Estragons. Garšviela ar raksturīgu smaržu, kas līdzīga anīsam. Manā dārzā tas jau aug ļoti ilgi, pabijis gan puķu, gan sakņu dobē. Es to atvedu no Lietuvas, jo tur tas aug katrā mājas dārzā un sauc tos par pelatrūniem. Nevaru iedomāties lielos biezpiena ķiļķenus bez pelatrūna piedevas.
Estragons veicina gremošanas sulu izdalīšanos. Iedarbojas pret sliktu dūšu un ir urīndzenošs.
Sīpoli. Kurš gan no mums nepazīst sīpolu un tā pielietojumu. C vitamīna lokos ir 3 reiz vairāk kā saknēs. Vasarā cenšos izmantot vairāk lokus. Brīnišķīgi ir daudzgadīgie platlapu sīpolloki. Tie man dārzā ir visagrāk pavasarī un visvēlāk rudenī lietojami. Tāpat kā sīkie daudzgadīgie maura loki aug sakņu dobēs.
Ne tikai C vitamīns, bet arī vairākas citas vielas sīpolos palīdz mazināt iekaisuma simptomus, kuri izraisa tādas slimības kā osteo- un reimatisko artrītu, alerģisko astmu un apgrūtinātu elpošanu saaukstēšanās slimību gadījumos. Vielas, kuras izdalās no sīpoliem, aktivizē un atjauno šūnas, kuras ir atbildīgas par atmiņu un emocijām.
ķiploks arī tak 
un kur vel sinepes 
