Sveiki spoki, un spocenes. Tātad, sauc mani Lauris, šis būs laikam mans pirmais raksts spokos. Sāksim ar nopietnām lietām, šogad takā 4.kurss, skolas beigšana, izgatavoju diplomdarbu.Dabuju vērtējumu, par kuru pats neticēju. Kopvērtējums 9.
Ievietošu arī tehnoloģiskā procesa aprakstu, ko diezvai kāds izlasīs un pāris bildes.
Tehnoloģiskais process.
Sākumā, protams tiek izveidota materiālu kalkulācija, lai zinu kādus un cik materiālus paņemt no noliktavas. Sāku ar saplākšņa detaļām, kuras izzāģēju uz universālās ripzāģmašīnas, pie reizes izzāģēju un izēvelēju oša līstiņas sānu detaļu augšas aplīstošanai. Aplīstoju sānu detaļas, un nokalibrēju visas pēc viena izmēra, lai aplīstojums precīzi sakrīt ar saplākša virsmu. Tad ķeros pie finierēšanas. Izmantoju ‘’Ebony’’ finieri , ko griezu ar augstas kvalitātes papīra nazi, ar asmeņa pastiprinājumu, lai tas nelocītos. Šo pašu nazi izmantoju gan taisnu līniju griešanai, gan intarsijas izgatavošanai. Kad finieri sagriezti, sagriežu arī papīru, ko likt apkārt detaļām, tās spiežot pressē, lai pressi nenosmērētu, un nebojātu ar līmes notecējumiem. Finierējot šīs detaļas ar ‘’Ebony’’ finieri, izmantoju sveķu līmi.
Tālāk, ķeros pie masīvkoka detaļām. Oša koksnes materiālu paņemot no noliktavas, novietoju to pie šķērszāģēšanas ripzāģmašīnas ar horizontālo taisnivrziena padevi. Tur veicu detaļu rupjo garināšanu, ar virsmēru, ievērojot visus darba drošības pasākumus. Tad pārvietoju detaļas pie garenzāģēšanas ripzāģmašīnas, kur veicu dēļu apmalošanu, un detaļu platumošanu, ar virsmēru, ievērojot detaļas novietojumu uz darbagalda, lai tā nešūpojas un to var stabili nostumt gar atbalsta lineālu.
Darbu turpinu pie taisnojamās frēzmašīnas. Pirms sāku ēvelēt detaļas, pārbaudu vai asmenis nav bojāts, vai tajā nav iesisti kādi robi, vai atbalsta lineāls nekustas, un vai darbmašīna ir gatava darbam. tad detaļām noēvelēju divas bāzes malas, kuras savstarpēji veido 90° leņķi. Pārliecinos par šo malu kvalitāti, vai tās tiešām ir taisnas, nav lielu izrāvumu, un tad ar šīm detaļām dodos pie biezumēvelmašīnas, lai noēvelētu visas četras malas detaļām, pēc man nepieciešamā izmēra platumā un biezumā. Tad sagataves atvilknei, virsmai, un durtiņai līmēju platumā. Līmējot vairogdetaļas, ievēroju to izvietojumu, lai gala koksnes šķiedras ir pēc iespējas atšķirīgākas, lai detaļas neizliektos. Līstiņas izgrozu tā, lai fasādes pusē ir vislabākās malas, lai nav lielu izrāvumu, nesmuku zaru, vai citas vainas. Līmi vienmērīgi uzklāju ar rullīti. Saspiežu detaļas blokspiedēs. Notīru izspiedušos līmi ar lupatiņu. Kad detaļas izņemu no blokspiedēm dodos atpakaļ uz mašīntelpu, kur notaisnoju tām bāzes malu, un tad izēvelēju visas detaļas biezumēvelmašīnā, pēc precīzā biezuma un platuma.
Pēc ēvelēšanas dodos pie universālās ripzāģmašīnas, veikt detaļu precīzo garumošanu. Pirms tam pārbaudu zāģripu, vai tā neķīlējas, vai tai nav plaisas, vai kādi izlūzuši zobi.
Tad atgriežos pie nofinierētajām saplākšņa detaļām, apzāģēju šīs detaļas pie universālās ripzāģmašīnas pēc precīziem izmēriem, un tiek nogriezts liekais finieris, kas bija sagatavots ar virsmēru, gadijumā , ja tas izslīd, lai detaļa paliktu pilnībā nofinierēta.
Kad arī saplākšņa detaļas ir gatavas, sazīmēju visām detaļām urbumu vietas, un to centrus, urbšanai ar divurbi, un domino frēzmašīnu. Sāku ar divurbi, pārbaudu, vai nav nekādu problēmu, piemēram nodiluši urbji, vai atbalsta lineāls nestaigā, vai korpusā nav kādas plaisas. Tad ar divurbi saurbu tapu vietas visās detaļās, gan saplākšņa, gan oša koksnes. Tālāk izmantoju domino tapu frēzmašīnu, ar ko saurbu priekšējo šķēršļu un kāju savstarpējās savienojumu vietas. Tad pie univeršālās ripzāģmašīnas nozāģēju kājām apakšā ieslīpus leņķus, kas piešķir kājām labāku izskatu. Tad ar rokas blokspiedēm salīmēju kopā priekšējos šķēršļus ar kājām. Līmējot pārbaudu leņķus, un diognāļu garumus, lai tie sakristu. Tad saplākšņa detaļām izzāģēju gropi priekš nofinierētās aizmugurītes, detaļām iekšpuses nociklēju no līmlentas, kas tika izmantota finiera savilkšanai, detaļu iekšpuses noslīpēju un tad arī šīs detaļas līmēju kopā, vispirms iespiežam bez līmes, ‘’pa sauso’’ un ja viss sakrīt, spiežu līmi un salīmēju karkasu.
Tad priekšējās kājas ar šķēršļiem izņemu no spīlēm, un izkalibrēju pēc precīzā izmēra, un detaļas precīzi sakrīt pēc biezumiem, savā starpā. Tad kājas līmeju klāt pie korpusa, ar parastajām rokas līmspīlēm. Pārbaudu diognāles, leņķus, un vai nepaliek spraugas. Starp detaļām un spīlēm lieku starpā mikstas koksnes atgriezumus, lai manās detaļās nerodas iespiedumi. Lieko līmi atkal notīru ar lupatiņu.
Kad naktskapītis ir salīmēts kopā, ķeros pie atvilknes. Dzeguļus veidoju ar rokas frēzmašīnu, izmantojot speciālu šablonu iekārtu dzeguļu frēzēšanai. Iestādu dzeguļu lieumus, dziļumus, atstājot 3 mm neizfrēzētus priekšējai detaļai, un aizmugurei. Lai no priekšas dzeguļi nav redzami. Sākumā izmantoju tādu pašu izmēru sagataves, kuras ir speciāli paredzētas izmeiģināšanai. Kad viss ir noregulēts, un mani apmierina kāds savienojums izveidots uz testa sagatavēm, tad frēzēju īstajās detaļās. Pēc tam izzāģēju detaļās rievu, priekš atvilknes grīdiņas. Tad salieku pa sauso atvilkni kopā, saspiežu spīlēs, pārbaudu leņķus, diognāles, viss ir kārtīībā, tad iespiežu nedaudz līmes, un atkal iespiežu atvilkni spīlēs.
Tālāk pievēršos durtiņai. Durtiņas detaļas novietoju pie frēzmašīnas, un iestādu frēznažus pildiņa tapas izfrēzēšanai, pēc kā otrām divām detaļām izfrēzēju pildiņa dobumu. Sākumā frēzēju uz liekām sagatavēm, kad viss ir izdevies, frēzēju īstajās detaļās. Kad pildiņš izfrēzēts, nofinierēto saplākšņa detaļu lieku pildiņam pa vidu, starpā iespiežu nedaudz līmes, un ar līmspīlēm saspiežu durtiņu kopā.
Tad ķeros klāt pie virsmas. Sākumā frēzē, frēznaža vietā ielieku mazo zāģripu, un izfrēzēju gropes augstumu, un pēctam grobes dziļumu. Kad gropes, kur uzsēdināms stikls, ir izfrēzētas, ar rokas ripzāģmašīnas palīdzību, nozāģēju 45o leņķi detaļām, pēc precīzā garuma. Tad blokspiedēs, un ar parastajām rokas līmspīlēm salīmēju virsmas rāmi.
Kad virsma ir salīmēta, izurbju caurumus tapām, virsmas apakšā, un naktsskapīša kāju augšpusēs, lai virsmu varētu piestiprināt pie naktsskapīša.
Tad es izēvelēju, un nogarinu līstiņas, kuras skrūvēšu zem atvilknes, kā vadotnes, pa kurām bīdīt atvilkni. Tad izurbju caurumus un iezeņķēju skrūvju galviņu vietas līstiņās un skrūvēju klāt, naktsskapīša iekšpusē, tādā augstumā lai brīvrūmītes atvilknei visur ir vienādas.
Pēc tā, izurbju eņģu vietas durtiņā, izmantojot stacionāro urbjmašīnu. Eņģes pieskrūvēju pie durtiņas, ar ļeņķamēru pārbaudu un novietoju eņģi tā, lai tā būtu taisni 90° leņķī. Eņģes otru daļu ieskrūvēju naktsskapītī, un eņģes noregulēju, lai brīvrūmes ir vienātas.
Tālāk saurbu durtiņā un atvilknē caurumus priekš roktura, un rokturus pieskrūvēju.
Tad kad viss ir itkā pabeigts, noskrūvēju rokturus, enģes, un eju lakot. Sajaucu nitrolaku ar šķīdinātāju un cietinātāju, saleju laku pistolē, noregulēju gaisa plūsmu un lakas strūklu, tad nopūšu visu tikkai ar gaisu, lai nopūstu nost visus putekļus, un tad nolakoju visu plānā kārtiņā, starp kārtām noslīpēju visas detaļas ar 280. Numura slīpšvammi, un lakoju otru kārtu, kas arī ir pēdējā.
Kad viss ir nolakots, skrūvēju atpakaļ eņģes, rokturus, un visu noregulēju. Virsmu līmēju klāt pie naktskapīša, izmantojot rokas līmspīles, starpā liekot koka līstiņas, lai neveidotos iespiedumi detaļās. Kad virsma ir pielīmēta, uz gropes izspiežu silikonu, ko izlīdzinu ar špakteļlāpstiņu. Uz silikona sēdinu stiklu. Pa virsu stiklam lieku plēvi, saplākšņa plāksni, un smagumu pa virsu, lai stikls piespiežas pie virsmas. Ļauju viņam pieķert stiklu, aptuveni stundu. Tad notīru lieko silikonu, un nomazgāju stiklu. Darbs gatavs!
Atvainojos, kautkā nesanāca pāris bildes pagriezt!
Laimīgu visiem jauno gadu!
Biju patīkami pārsteigts, ka pēc tik daudzu gadu pauzes, iemaņas praktiski nebiju zaudējis. 
