Kā jau solīju, esmu izveidojis otro daļu šim projektam. Viss process, kas notikās pirmajā daļā, notika apmēram pirmā vasaras mēneša garumā, šajā daļā būs viss, kas notikās otrā mēneša - jūlija garumā. Darbi vairs tik raiti nesokas, jo palīgu nav, dažreiz tēvs pa vakariem pēc darba atnāk palīgā.
Darbnīcas būvdarbi II12
Sienu apšuvumu paredzēts taisīt uz UC metāla profilu konstrukcijām, un uz tām skrūvēšu plānās OSB skaidu plāksnes. Griestos gan izmantoju koka dēlīšus un pie tiem skrūvēju plāksnes. Griestus taisīt ir problemātiski, bet kopā ar tēvu beigās kaut kā saskrūvējām, šķirbas jau palika starp plāksnēm, bet pēc tam uztaisīšu līstes no koka un uzlikšu pa virsu, tas pašās beigās.
Palikusī koka siena arī nav nekāds cukurs, bet tā vēl ir stingra, to no jauna taisīt nevarēju, jo uz tās balstās arī blakus esošais malkas šķūnis. Latojumu plāksnēm šeit taisu no koka. No ekonomiskā viedokļa tas nav izdevīgāk, bet, tā kā man kokmateriāli jau ir, tad manā gadījumā tas ir lētāk.
Mūrētajai sienai daudz ērtāk ir likt dzelzs profilus, iet daudz ātrāk un arī nav tik daudz dībeļu sienā jāskrūvē. Starp grīdu un profilu jāliek kaut kas mitruma izolējošs, manā gadījumā speciāla lenta, bet var arī ruberoīdu vai ko citu likt. Stūrī, kur paliek tukšums iebāzu silto vati, mājās atradu, bet manā gadījumā nekas traks nebūtu ja arī neliktu, gaisa rūme nenāk par sliktu. Man tāpat telpa nebūs apkurināma, un ziemā nedarbošos šeit.
Griestos ievilkti vadi, skrūvējot pirmās griestu plāksnes biju pavisam piemirsis par vadiem, dabūju ar drāti pačakarēties, kamēr izvilku, kur vajag. Pagalmā ieslīdējis kaimiņa busiņš ar savu bēdu, neko darīt jāizlīdz. Viņš būdams galdnieks, apmaiņā pret remontu man darbnīcai durvis pieteicās uztaisīt. Bet man pašam darba pilnas rokas, sarunāju, ka šo darbu tēvs uzņemsies vakaros pēc darba, lēnā garā.
Es tik skrūvēju plāksnes, sienās vadi arī savilkti, šoreiz viss izplānots laicīgi. Sākumā plāksnes zāģēju ar fleksi lietojot dimanta ripu, gāja ļoti raiti. Bet laikam tomēr tā ripa nav paredzēta kokam, un pamatīgi piedega. Tālāk nācās zāģēt ar rokas zāģi.
Zāģis ir vectēva mantojums, bet cita man nav. Grūti jau iet, bet negribas speciāli tērēt naudu, ja ar šo pašu var nozāģēt.
Visur, kur iespējams izmantoju koku, arī dzelžu pārpalikumiem atrodu pielietojumu.
Man pāris dienu pārtraukums, materiālu tūkuma dēļ, tāpēc palīdzu ar busiņa remontu. Kapots un priekša svarīgākās lietas, tās ņemu uz sevi. Tēvam nepatīk tādas smalkas padarīšanas.
Noveicās arī, ka dabūju par polšu labu rakstāmgaldu garāžai no kāda bankrotējuša uzņēmuma darbiniekiem.
Busiņam var redzēt atšķirību starp jauno un veco krāsu, bet nekas, kādu krāsu atveda tādu krāsoja, sapulēs veco un būs labi. Sienā tiek vilkti vadi, šeit būs elektrības palaidēju kaste, sanāks vesela čupa ar vadiem.