Pēc kāda laika tev sāks sāpēt plaukstas un spranda, tāpēc izgatavojot nelielu ķēžu auduma gabalu uztaisi pārtraukumu darbā. Paņem ābolu (kartupeli, kabaci u.tml.) un virtuves nazi. Neaizsargātā auglī nazi var dziļi iedzīt bez lielas piepūles. Liec virsū savu izgatavoto bruņukrekla gabalu un uzbrūc vēlreiz (labāk to darīt bez lieciniekiem, citādi var dabūt rājienu no mammas vai sievas par naža trulināšanu). Sagriezt ābolu neizdosies, iedurt – atkarībā no naža gala smailuma. Mans nazis izkļuva caur ķēžu audumam par dažiem mm, tātad ja zem bruņukrekla ir uzvilkts kāds polsteris (un tādam noteikti jābūt, ja piedalies kaujās), nevis tikai T-krekls, karavīram pat skrambiņas nebūs.
Ja belzīsi pa bruņu-ābolu ar cirvi vai āmuru, tas pašķīdīs. Iztīrot ābolu biezeni, var konstatēt, ka pinumā tikai viens gredzens ir atgājis vaļā cirtiena ietekmē. Resnāku stiepli izmantojot, visticamāk bruņas paliktu pilnībā neskartas. Secinājums - šāds ķēžu audums vislabāk aizsargā no griezumiem – asiem, viegliem ieročiem. Pret cirvi, kaujas vāli, arbaletu vai šaujamieroci tas nenodrošina aizsardzību. Lai mazinātu trieciena ietekmi, zem bruņu krekla vilka jau manis pieminēto biezu amortizējošu tērpu (aketon, gambeson), stepētu, piebāztu ar pakulām vai zirga astriem. Ja plāno piedalīties cīņās, neaizmirsti par šīs starplikas biezumu, rēķinot bruņukrekla izmērus.
