Black Lives Matter - nominēta Nobela miera prēmijai14

Nominācijas Nobela miera balvai tiek pieņemtas no jebkura Norvēģijas politiķa, kurš strādā valsts līmenī. Šā gada iesniegšanas termiņš ir 1.februāris, līdz marta beigām komiteja sagatavos pretendentu sarakstu. Uzvarētāju izvēlēsies oktobrī, bet apbalvošanas ceremonija paredzēta 10.decembrī.
Pagājušā gada balvai bija vairāk nekā 300 nominantu, kuru galu galā ieguva Pasaules pārtikas programma (WFP).

Komiteja apbalvoja WFP, jo tā vēlējās “pievērst pasaules acis miljoniem cilvēku, kuri cieš vai saskaras ar bada draudiem”, taču, iespējams, visneparastākā nominācija pagājušajā gadā bija bijušajam ASV prezidentam Donaldam Trampam.

Trampu otro reizi izvirzīja cits Norvēģijas deputāts Kristians Tibrings-Gjedde. Galēji labēji noskaņotais deputāts atsaucās uz Trampa lomu attiecību normalizēšanā starp Izraēlu un Apvienotajiem Arābu Emirātiem saskaņā ar Ābrahāma vienošanos.

Trampa priekšgājējs Baraks Obama savulaik saņēma šo godpilno apbalvojumu. Tas viņam ļāva ieiet vēsturē, kā miera prēmijas laureāts, kurš sankcionējis visapjomīgāko bumbu un raķešu palaišanu, salīdzinot ar visiem citiem miera prēmijas laureātiem kopā ņemot.

Atšķirībā no sava priekšgājēja, Trampa kontā nav neviena jauna militāra kara.

Eide tomēr sacīja, ka nevēlas, lai viņa nominācija Black Lives Matter tiktu uzskatīta par iejaukšanos ASV iekšpolitikā.
Viņš noraidīja labējo politiķu kritiku, ka BLM ir bijusi vardarbības avots ASV pilsētās.
"Pētījumi(? red.) ir parādījuši, ka lielākā daļa Black Lives Matter organizēto demonstrāciju ir bijušas mierīgas," viņš teica. "Protams, ir bijuši incidenti, taču lielāko daļu no tiem izraisījusi vai nu policijas, vai pretprotestantu darbība."

Dati, ko 2020. gada septembrī apkopoja Armed Conflict Location and Event Data project, parādīja, ka 93% no BLM demonstrācijām netika nodarīts nopietns kaitējums cilvēkiem vai īpašumam - lai vai ko tas patiesībā nozīmētu (red.piez.).

61 gadu vecais politiķis, kurš kopš 2017. gada parlamentā pārstāvēja Sociālistiski kreiso partiju, citēja Oslo bāzētās Nobela prēmijas komitejas precedentus, sludinot cīņu pret rasismu. Alberts Lutuli un Nelsons Mandela balvu saņēma attiecīgi 1960. un 1993. gadā par rasu diskriminācijas aizstāvēšanu Dienvidāfrikā.
Martinam Luteram Kingam balva tika piešķirta par nevardarbīgu pretošanos rasismam ASV 1964. gadā.
Nelsons Mandela apbalvojumu dalīja ar FW de Klerku - cilvēku, kurš pavēlēja ANC vadītāju atbrīvot no cietuma.

“Tā ir tradīcija to darīt," sacīja Eide. "Tā ir cieša saikne starp antirasisma kustībām un mieru, un atzīšanu, ka bez šāda veida taisnīguma sabiedrībā nebūs miera un stabilitātes."

Viņš savu rakstisko nomināciju noslēdz: “Miera balvas piešķiršana “Melnās Dzīvības ir svarīgas” kā spēcīgākajam globālajam spēkam pret rasu netaisnību, sniegs spēcīgu vēstījumu, ka miers ir balstīts uz vienlīdzību, solidaritāti un cilvēktiesībām un ka visām valstīm ir jāievēro šie pamatprincipi.”

P.S. Orvels ir dzīvāks par dzīvu. Karš par mieru…(vienlīdzību -> līdzvērtību, taisnīgumu, pareizu lūgšanos un ticību) būs tik nežēlīgs, ka akmens uz akmens nepaliks.