Sveiciens visiem,
Ievads,
Pēc daudzu gadu garuma, esmu izvēlējies atgriezties šajā vietnē, jo vienmēr man paticis rakstīt. Tā kā tagad esmu nedaudz vecāks un no tīņu gadiem jau aizklīdis, esmu izvēlējies rakstīt par daudz nopietnākām tēmām, zem jauna segvārda. Ceru, ka lasītājām būs prieks uzklausīt racionālu skatu uz politiķu solījumiem un to īstermiņa un ilgtermiņa sekām.
Vēlos sākt rakstu ar vecu labu teicienu: Ceļš uz Elli, tiek būvēts caur labām vēlmēm.
Laikam jāsāk ar to, ka man jāizsaka savs viedoklis par šo ierosinājumu - KATEGORISKI PRET.
1. Punkts - Mēs esam Republika, nevis PSRS
21. Augustā, 1991 gadā Latvija atguva savu neatkarības statusu. Pirms tam valsti valdīja un vadīja PSRS. Ir iemesls, kāpēc mēs cīnījāmies par mūsu brīvību un neatkarību. Mēs kā tauta vēlējamies būt brīvi no komunisma važām. Mēs vēlējamies būt paši par sevi pastāvoši, nevis barot lielo lopu ko sauc par PSRS valdību.
Šis nelielais paragrāfs tapa saistībā ar to, ka ja mēs šodien izvēlamies kaut ko saņemt no valsts, tad varbūt ne tagad, bet vienozīmīgi valsts gribēs no mums kaut ko atpakaļ. Kāda bija jēga mūsu priekštechiem cīnīties par mūsu neatkarību, ja mēs tagad cenšamies tikt atpakaļ valsts nagos, un cenšamies kļūt par tās vergiem.
2. Punkts - Inflācija.
Par visu nākas maksāt. Valsts nekad nespēs iedot iedzīvotājiem vairāk nekā tie paši rada. Mēs esam iestrēguši deficītos, Valsts ekonomisko darbību ir aizliegusi. Kas mums atliek. Varbūt īstermiņā viss kārtībā 500 Eur ir tikai 500 Eur, bet ilgtermiņā tam visam ir sekas, tos 500 Eur kādam vaidzēs atmaksāt, bet no kā tiks veikta atmaksa. No nodokļiem, mēs kā valsts neesam spējīgi maksāt lielākus nodokļus, nedz valsts kase ir spējīga atmaksāt 500 Eur 358'000 bērniem.
Pirmkārt 179 millioni eiro injekcija mūsu ekonomijā padarīs preces dārgākas, un otrkārt mums tā nauda būs jātgriež.
Interesanti, mūsu dārgie politiķi saldi melo, sakot ka nauda atgriezīsies valsts kasē, ja jau tā tiks tērēta. Bet realitāte ir tāda, ka orģināli, šis spriedums bija par datoru iegādi, lai bērni varētu apmeklēt attālinātās mācību stundas. Es vēlētos zināt cik daudz Latviešu kompānijas nodarbojas ar datoru ražošanu... Tas nozīmē, pat ja pabalsts tik iztērēts tam norādītajam iemeslam, tā nauda necirkulēs atpakaļ valsts kasē, bet gan tiks aizsūtīta uz ārvalstīm kur tie datori tiek ražoti. Protams skarbā realitāte ir tāda, ka šī nauda tiks izmantota uztura nodrošināšanai, jo Valsts epidēmijas laikā ir izvēlējusies slēgt ekonomisko darbību, kā rezultātā milzīgs daudzums ar cilvēkiem ir palikuši, bez iespējas pelnīt... Protams, Valsts vēlētos šo vainu likt Covid-19, bet Valsts bija tā, kas izvēlējās slēgt ciet mūsu ekonomiju. Un tagad protams, politiķi vēlas parādīt cik viņi ir labsirdīgi. Tas izskatās apmēram šādi: ''Mēs jums aizliegsim makšķerēt, bet iedosim jums zivi.'' Tik lūdzu neaizmirstiet pateikt paldies.
3. Punkts - Ļaunums
Protams, ka pēc idejas jau vienkārši. Iedzīvotāji vēlas naudu, un Tu esi ļaundaris, ja nevēlies to dot viņiem. Bet diemžēl, realitāte ir tāda, ka Valsts ir tā, kas ir padarījusi šo situāciju no grūtas par neizdzīvojamu.
Izvēles - Mēs dzīvojam katrs savu dzīvi un mēs veicam izvēles dienu dienā. Mana vēlme ir atgādināt par to, ka visām mūsu izvēlēm ir sekas. Varbūt, ja šis atvieglinājums palīdzēs uz mēnesi, kas notiks pēc diviem? Ekonomiska izaugsme netiek radīta tērējot, bet gan radot, tā lai pāri paliek. Ja Valstij patiešām rūp, viņi atļautu Ekonomisku brīvību. Ja vēlies palikt mājās, paliec mājās, bet ja vēlies pelnīt dodies strādāt. Izvēles arī pašiem iedzīvotājiem. Es sava mūža gājumā esmu pieļāvis daudz kļūdu, bet interesantā kārtā, Covid-19 laikā esmu pelnījis vairāk nekā jeb kad iepriekš. Mums, kā tautai grūtos laikos ir jāmācas taupīt, nevis tērēt. Tā lai nākamreiz šādiem laikiem mēs būtu gatavi.
Ir daudz citu lietu, kas šajā visā ir apspriežams, bet tas nākamajai reizei.
Ar cieņu,
Politiskais Latvietis
