Skaidrs ir viens, ka šāda grupa (gan vizuāli, gan muzikāli) nevarēja rasties agrāk - The xx zināmā mērā ievada jauno gadu desmitu, ir tāds kā gaidāmo 2010.-2020. gadu priekšvēstnesis, sintezējot savā mūzikā pēdējo gadu elektroniskās, hiphopa un, protams, reanimējot jau sen zināmas roka un popmūzikas tendences. Šo albumu esmu noklausījies pēdējo nedēļu laikā neskaitāmas reizes, cenšoties nebūt paviršs un savos spriedumos pārsteidzīgs ... secinājumi ir vairāki - albuma lielākais pluss - vienota noskaņa, platē atrodami atsevišķi ļoti spilgti skaņdarbi ("Islands", "VCR", "Crystalised"). Tiesa, mazliet traucē viens un tas pats ģitāras tembrs visās dziesmās un albuma dramaturģija, proti, visi spēcīgākie skaņdarbi iekļauti albuma sākumā, beigas aizpildot ar ne tik izteiksmīgām kompozīcijām. The xx "XX" Publicitātes foto Vēl viens no plusiem - albuma dzidrais skanējums. Katrs bungmašīnas sitiens, ģitāras arpedžija ir savā vietā un laikā, grupa nav centusies "pārbāzt" albumu ar dažādiem liekiem rīkiem - stīgām, desmit ģitārām un simts fona vokāliem. Bērnības draugu Olivera Simsa (Oliver Sims) un Romijas Medlijas Kroftas (Romy Madley Croft) viegli rečitējošie vokāli skan trausli un nedaudz nolemti, brīžiem tie skan vienlaikus, katram dziedot savu tekstu... Plati, spītējot vairākiem zīmīgiem piedāvājumiem no malas, producējis viens no grupas dalībniekiem - Džeimijs Smits (Jamie Smith), līdz ar to galarezultāts ir tieši tāds, kā grupa pati iecerējusi. Džeimijs ir liels "future hip hop" un dabstepa cienītājs, kā var spriest pēc nelaiķes Alijas (Aaliyah) dziesmas "Hot Like Fire" jaunklātas versijas, arī R&B fans. VIDEO: The xx "Basic Space"
Ceturtā grupas dalībniece, ko nepieminēju, ir ģitāriste Baria Kuareši (Baria Qureshi). Starp citu, arī vienā no pēdējiem britu mūzikas izdevuma "NME" numuriem publicētajā "NME The Future 50 list" šī grupa iecelta augstajā 6.vietā. Vispār NME kļuvis par reti vērtīgu lasāmvielu (acīmredzot pateicoties galvenā redaktora maiņai).
Dažas no viņu dziesmām kas man pagaidām iepatikās
