Led Zeppelin tiek uzskatīta par vienu no pirmajām smagā metāla grupām. Savos skaņdarbos tā bieži šķērsoja žanru robežas, pārsvarā apvienojot roku ar blūzu vai folkmūziku, kā arī rockabilly, regeju, soulmūziku, fankmūziku un citiem stiliem.Led Zeppelin bija britu rokgrupa, kura muzicēt sāka 1968. gada septembrī. Tajā visu pastāvēšanas laiku bija četri dalībnieki: Roberts Plānts (vokālists, mutes harmonikas), Džimijs Peidžs (ģitāra), Džons Pols Džonss (basģitāra, taustiņinstrumenti) un Džons Bonems (bungas. Pirmais koncerts ar nosaukumu "Led Zeppelin" norisinājās 1968. gada 15. oktobrī. Grupas debijas albums ar nosaukumu "Led Zeppelin" tika laists klajā 1969. gada 12. janvārī. To uzskata par vienu no pirmajiem smagā metāla mūzikas albumiem, lai gan solists Roberts Plānts paziņoja, ka nav godīgi uzskatīt šo grupu par metālistiem, ja "aptuveni trešdaļa materiāla ir akustiska". Džimijs Peidžs intervijā 1990. gadā atzina, ka albuma ierakstīšana un samiksēšana aizņēma tikai 35 stundas. Albums izmaksāja 1 750 £ kopā ar vāka dizainu. 1975. gadā albums bija nopelnījis 7 000 000 $.
1970. gada 28. februārī grupa uzstājās ar nosaukumu "The Nobs", kad Eva fon Cepelīna, Zeppelin dirižabļu izgudrotāja Ferdinanda fon Cepelīna pēctece, draudēja grupu iesūdzēt tiesā. Pirmajā darbības gadā grupa bija paspējusi pabeigt četras koncertturnejas ASV un Lielbritānijā, kā arī izdot otro albumu: Led Zeppelin II. Albums lielākoties tika ierakstīts dažādās ASV studijās, turnejas laikā. Tas iekļuva pārdotāko albumu topa galvgalī gan ASV, gan Lielbritānijā. Pēc albuma izdošanas grupa uzsāka vēl vienu koncertturneju. Sākotnēji tā uzstājās klubos, tad lielākās auditorijās un, visbeidzot, stadionos, līdz ar popularitātes pieaugumu. Koncerti mēdza ilgt vairāk nekā četras stundas un dažas grupas dziesmas tika krietni pagarinātas pateicoties improvizācijām.
Led Zeppelin popularitāte strauji pieauga 1970. gados. Grupas imidžs mainījās, kad tās dalībnieki sāka valkāt ekstravagantas un spilgtas drēbes. Grupa iegādājās privātu lidmašīnu (iesauktu par The Starship) un sāka izīrēt veselas viesnīcu daļas (tostarp Continental Hyatt House Losandželosā, kuru pēc Led Zeppelin apmeklējuma iesauca par "grautiņu māju"). Kādā incidentā Džons Bonems ar motociklu brauca kādā grupai izīrētā "grautiņu mājas" stāvā, bet cita grupa izdemolēja istabu Tokijas Hilton viesnīcā un kopš tā laika Led Zeppelin dalībniekiem ir liegta ieeja šajā ēkā. Lai gan par Led Zeppelin parādījās vairāki stāsti, kuros dalībnieki izpostīja viesnīcu numuriņus un izmeta to televizorus pa logiem, daži žurnālisti uzskata, ka šie stāsti ir pārspīlēti.
Grupas trešā albuma Led Zeppelin III pabeigšanai Peidžs un Plānts 1970. gadā devās uz Bron-Yr-Aur kotedžu Velsā. Tā rezultātā tika ierakstīts vairāk akustisku dziesmu (kā arī šim notikumam tika veltīta dziesma "Bron-Yr-Aur Stomp", kura uz albuma vāka bija nepareizi nodrukāta kā "Bron-Y-Aur Stomp"), kurās bija manāms folkmūzikas un ķeltu mūzikas iespaids. Albuma akustiskā skaņa izpelnījās dalītas atsauksmes, daudzi kritiķi un fani bija pārsteigti par pēkšņo pārslēgšanos no elektriskās skaņas pirmajos divos albumos. Ar laiku reputācija uzlabojās un tagad Led Zeppelin III pārsvarā tiek slavēts. Albumam ir unikāls vāks, kurā ir iekļauts ritenis, kuru pagrozot izmainās vāka izskats (riteņa fragmentus var redzēt no dažādiem caurumiem uz vāka). Albuma ievaddziesma, "Immigrant Song", tika izdota kā singls 1970. gada novembrī pret grupas gribu. Singlā tika iekļauta vienīgā B puse, kura nav bijusi albumā, "Hey Hey What Can I Do". Lai arī grupa uzskatīja, ka tās albumi ir nedalāmi, daži singli tika izdoti bez grupas atļaujas. Grupa atteicās no televīzijas uzstāšanām, uzstājot, ka faniem jānāk uz koncertiem, lai viņus redzētu.
Grupas ceturtais albums tika laists klajā 1971. gada 8. novembrī. Tam nebija nosaukuma, bet uz plates bija uzdrukāti četri simboli . Uz albuma nebija nekādas norādes par to, kas tā ir par grupu, lai pierādītu žurnālistiem, ka viņi var pārdot savus albumus arī neizmantojot savu vārdu. Atlantic Records katalogā tika izmantoti nosaukumi "Four Symbols" un "The Fourth Album". Citas nosaukuma variācijas ir "IV", "Untitled", "Zoso" (par godu pirmajam simbolam)un citi. Oficiāli albums joprojām ir bez nosaukuma, tomēr to visbiežāk sauc par "Led Zeppelin IV". Intervijā žurnālam "Rolling Stone" Plānts pateica, ka tā nosaukums ir vienkārši "The Fourth Album". Pēc 2006. gada 31. jūlija datiem ASV šis albums ir pārdots 23 miljonos eksemplāru.
Nākamais albums "Houses of the Holy" tika izlaists 1973. gadā. Uz tā vāka ir redzami kaili bērni. Lai gan bērni nav redzami no priekšpuses, tolaik šis attēls izraisīja neizpratni un dažviet, piemēram, Spānijā un reliģiozajos ASV austrumu štatos, albumu aizliedza. Dziesma "Houses of the Holy" tika iekļauta albumā "Physical Graffiti" divus gadus vēlāk, par spīti tam, ka to ierakstīja vienā laikā ar tāpat nosaukto albumu. Houses of the Holy kļuva populārs un tam sekojošā ASV koncertturneja bija ļoti veiksmīga. Koncertu Floridā noskatīties ieradās ap 56 800 cilvēku, pārspējot The Beatles 1965. gadā uzstādīto rekordu. 1974. gadā grupa atpūtās no koncertturnejām un izveidoja savu ierakstu kompāniju: Swan Song Records. Tā tika nosaukta par godu vienai no neizdotajām Led Zeppelin dziesmām (to vēlāk ar nelielām izmaiņām izdeva Peidžs savas grupas The Firm debijas albumā, nomainot nosaukumu uz "Midnight Moonlight").
1975. gada 24. februārī tika laists klajā pirmais Led Zeppelin dubultalbums Physical Graffiti, kurš bija arī pirmais, kura izdevējkompānija ir Swan Song. Tas sastāvēja no piecpadsmit dziesmām, no kurām astoņas ierakstīja 1974. gadā, bet pārējās bija neizdotas citu albumu dziesmas. Recenzijā žurnālā Rolling Stone albumu Physical Graffiti novērtēja kā Led Zeppelin "mēģinājumu gūt cieņu kā māksliniekiem," un apgalvoja, ka vienīgie grupas konkurenti uz pasaules labākās rokgrupas statusu bija The Rolling Stones un The Who. Pēc sekmīgajiem koncertiem "Earls Court" arēnā Led Zeppelin atpūtās un ieplānoja vasaras koncertturneju Ziemeļamerikā, kura sāktos ar diviem koncertiem Sanfrancisko. Šie plāni tika pārtraukti 1975. gada augustā, kad Roberts Plānts un viņa sieva Morīna piedzīvoja smagu autoavāriju, kamēr viņi bija brīvdienās Rodas salā, Grieķijā. Plānts salauza potīti, bet Morīna bija ļoti nopietni ievainota. Viņas dzīvību izglāba asins pārliešana. Nespējīgs koncertēt, Plānts devās uz Džērsijas salu, kur kopā ar Bonemu un Peidžu pavadīja divus mēnešus atveseļojoties. Šīs pauzes laikā tika sarakstīta liela daļa materiāla albumam "Presence".
Tolaik grupa bija viena no populārākajām pasaulē. 1976. gadā viņi bija pārdevuši vairāk ierakstu nekā jebkura cita tālaika grupa, tostarp, The Rolling Stones. "Presence" tika izdots 1976. gada martā. Albumā bija vairāk parastu ģitāras improvizāciju un mazāk akustisku balāžu, nekā iepriekšējos albumos. Lai gan tas ieguva platīna statusu, kritiķu viedoklis bija dažāds un daži uzskatīja, ka grupas pārmērības ir negatīvi iespaidojušas dalībniekus. Par spīti sākotnējai kritikai, Peidžs nosaucis "Presence" par viņa mīļāko albumu un tā ievaddziesmu "Achilles Last Stand" par viņa mīļāko Led Zeppelin dziesmu. Intervijā kādai Zviedrijas televīzijas programmai Peidžs atzina, ka uzskata, ka "Presence" ir visraksturīgākā grupas ilgspēlējošā plate.
1977. gadā Led Zeppelin uzsāka kārtējo lielo Ziemeļamerikas turneju. Atkal tika uzstādīts jauns apmeklējuma rekords: 76 229 cilvēki apmeklēja koncertu Pontiac Silverdome stadionā 30. aprīlī. Pēc Ginesa rekordu grāmatas datiem, šis joprojām ir lielākais apmeklētāju daudzums koncertam, kurā piedalījies viens izpildītājs. 1978. gada decembrī grupa atkal sāka ierakstīt dziesmas, šoreiz Stokholmā. Tās tika iekļautas albumā "In Through The Out Door", kas, par spīti jauktām kritiķu atsauksmēm, jau otrajā nedēļā sasniedza pirmo vietu Lielbritānijā un ASV Billboard pārdotāko albumu topā.
1980. gada 2. septembrī Bonems tika atrasts miris viesnīcas numurā. Viņš bija 32 gadus vecs. Nāves iemesls bija nosmakšana, jo viņa vēmekļi bloķēja elpceļus. Autopsijā citi nāves iemesli atklāti netika. Viņš tika kremēts 10. oktobrī. Par spīti baumām, ka Kouzijs Pauels, Karmains Episs, Berimors Bārlovs, Saimons Kērks vai Bevs Bevans varētu pievienoties grupai un aizvietot Bonemu, dzīvie dalībnieki nolēma beigt darbību līdz ar grupas biedra nāvi. 1980. gada 4. decembrī tika izdota preses relīze, kura apstiprināja šo ziņu. "Mēs vēlamies, lai taptu zināms, ka mūsu dārgā drauga zaudēšana un dziļā nedalītas harmonijas sajūta, kuru jutām mēs un mūsu menedžeris, lika mums nolemt, ka mēs neturpināsim kā agrāk."
